Meklēt ekonomikas izteiksmes, kas sakņojas tautā!
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Tomēr, lai šo vārdu padarītu par realitāti, tas ir jāpavada ar tuvību un līdzjūtību pret citiem, pret cilvēkiem, kas ir nostumti malā un pret nabagu un migrantu sejām,” teica Francisks.
Svētais tēvs atzīmēja, ka Globālā Solidaritātes fonda dalībnieki pārstāv visdažādākos sabiedrības sektorus, bet strādā kopā, lai radītu visus ietverošāku ekonomiku, integrējot migrantus un parūpējoties, lai viņi atrastu darbu. “Tas viss notiek uzklausīšanas un tikšanās garā. Tas ir drosmīgs ceļš,” sacīja pāvests.
Francisks pateicās par dāvanām, ko fonda locekļi viņam atveduši no migrantiem, kuri piedalās viņiem veltītajās programmās Kolumbijā un Etiopijā. Svētais tēvs pamudināja savus viesus ar vēl lielāku atdevi atbalstīt migrantus un vājākos cilvēkus.
Attiecībā uz migrantiem Francisks aicināja spert četrus soļus: pieņemt, pavadīt, veicināt viņu cieņu un integrēt. Neintegrēts migrants atrodas pusceļā un viņš ir bīstams – bīstams pats sev, jo vienmēr viņš būs tikai nabaga diedelnieks, un bīstams arī citiem. Lai saprastu migrantus, pāvests aicināja paraudzīties katram uz sevi, jo daudziem senči ir bijuši migranti. Īpaši tas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
Runājot par Eiropas kontinentu, Francisks uzsvēra, ka Eiropai ir vajadzīgi migranti, ka pastāv demogrāfiskā ziema, nedzimst bērni, un nākotne sašaurinās aizvien vairāk. “Lai nāk šie labie ļaudis, taču viņus ir nepieciešams integrēt,” sacīja pāvests. Viņš pateicās Globālajam Solidaritātes fondam par to, ko tas dara migrantu labā un uzsvēra, ka tas nav kāds ziedojumus, bet gan brālīgums.
Uzrunas noslēgumā Francisks pievērsās ekonomikai. Viņš mudināja mainīt ekonomiku un mainīt to tūlīt. “Ir jāpāriet no liberālas ekonomikas uz komunitāru ekonomiku, kurā piedalās visi cilvēki,” norādīja pāvests. “Šai ziņā daudz tiek strādāts ar jaunajiem ekonomistiem, tai skaitā sievietēm,” viņš atzīmēja. “Mēs nevaram dzīvot, balstoties uz ekonomikas paraugu, kas nāk no liberāļiem un no iluministiem. Tāpat nevaram dzīvot ar ekonomikas paraugu, kas nāk no komunistiem. Ir vajadzīga kristīga ekonomika” teica svētā Pētera pēctecis. Viņš aicināja meklēt jaunas šī laika ekonomikas izteiksmes – tādas, kuras vairāk sakņojas tautā.
