Pāvests: Baznīcas dzīve ir nākotne, kas jāveido
Silvija Krivteža - Vatikāns
Pēc īsas atpūtas Valletas apustuliskajā nunciatūrā, pāvests Francisks ar katamarānu devās uz Gozo salu, lai lūgtos Ta’Pinu mariāniskajā svētnīcā. 1887. gadā holēras epidēmija paņēma daudzu Gozo salas iedzīvotāju dzīvības. Ļaudis aizvien vairāk piesauca Ta’Pinu Dievmātes palīdzību. Dievnama pamatakmens tika ielikts 1920. gadā, bet kulta vietas konsekrācija notika 1931. gadā. Ta’Pinu svētnīcā ir notikuši divi nozīmīgi starptautiskie marioloģiskie kongresi. 1990. gada 26. maijā to apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.
Gozo diecēzi vada 58 gadus vecais bīskaps Antonijs Teuma. Viņa priekšgājējs bija kardināls Mario Grehs, kurš no 2020. gada veic Bīskapu sinodes ģenerālsekretāra pienākumus. Katru gadu svētnīcu apmeklē vairāki tūkstoši svētceļnieku. Tāpat kā kādreiz Benedikts XVI, arī Francisks Ta’Pinu Dievmātei dāvāja zelta rozi, kā "dēla mīlestības pret savu māti apliecinājumu".
Svētais tēvs vispirms brīdi lūdzās Dievmātes ikonas priekšā. Vēlāk, dodot svētību cilvēkiem ar fizisko kustību traucējumiem, viņš ieradās bazilikas laukumā, kur bija sapulcējušies vairāki tūkstoši ticīgo. Pāvestu apsveica Gozo bīskaps Antonijs Teuma, sakot, ka Romas bīskaps viesojas "mazā salā, kurai ir liela sirds", un lūdza viņu palīdzēt kristiešiem lūgties dažādos nodomos. Viens no tiem attiecas uz atvērtību un drosmi uzņemt tos, kuri bēg no kara un bada nāves, meklē patvērumu Maltā.
Uzklausījis četru ticīgo liecības, Francisks teica uzrunu. Skaidrojot Jāņa evaņģēlija fragmentu, kas vēstī par brīdi, kurā Jēzus uztic savu Māti Jānim, pāvests uzsvēra, ka Jēzus nāves stunda nav vēstures beigas, bet ir jaunas dzīves sākums. Uzlūkojot krustu mēs kontemplējam Dieva žēlsirdīgo mīlestību, kas mūs maigi apskauj un caur Pestītāja nāvi atver mūsu sirdis mūžīgās dzīves priekam. Jēzus pēdējā stundā uzplaukst jauna dzīvība. Tas ir dzimstošās Baznīcas laiks. "Mēs esam aicināti atjaunot savu ticību un stiprināt kopienas misijas garu. Esam aicināti atgriezties pie savām saknēm. Atgriezties nozīmē atgūt pirmo kristiešu kopienas garu, no jauna atklāt savas ticības būtību, saiknes ar Jēzu un Viņa Evaņģēlija sludināšanas visai pasaulei nozīmi. Tas ir vissvarīgākais!" – teica Francisks.
Baznīcas dzīve nav tikai "pagātnes vēsture, kas jāatceras", bet gan "liela nākotne, kas jāveido", īstenojot Dieva plānus. Pāvests uzsvēra, ka nepietiek ar tādu ticību, kas balstās tikai uz skaistām tradīcijām, svinīgām celebrācijām, spēcīgiem un emocionāliem pārdzīvojumiem. Mums ir vajadzīga ticība, kas balstās uz personīgas tikšanās ar Kristu, Dieva Vārda klausīšanos un aktīvu līdzdalību kopienas dzīvē.
Francisks aicināja nebaidīties veikt jaunus, pat riskantus evaņģelizācijas ceļus, nebaidīties sludināt Evaņģēliju mūsdienu pasaulē. "Mūsu misija nesīs bagātīgus augļus tikai tad, kad strādāsim brālīgā vienotībā", teica pāvests. Viņš norādīja, ka citu uzņemšana ir lakmusa papīrs, lai pārbaudītu, cik lielā mērā Baznīca ir piesātināta ar Evaņģēlija garu. "Jūs esat dārgums Baznīcā un Baznīcai. Lai to saglabātu, ir nepieciešams atgriezties pie kristietības avota, pie mīlestības, kas dāvā mums prieku un mudina iziet, lai satiktu savus brāļus un māsas. Uzņemšana ir mūsu visvienkāršākā un visskaistākā liecība", teica Francisks.
