Meklēt

Mūsu miera avots ir krustā sistais Jēzus

Lieldienu “Triduum” jeb Trīs svēto dienu priekšvakarā pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā pievērsās miera nozīmei – mieram, ko mums atnesa Jēzus. Tas ir miers, kas “neseko pasaules stratēģijām”, bet kura pamatā ir “sevis dāvāšana”.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Mieru es jums atstāju. Savu mieru es jums dodu; ne tā, kā pasaule dod, es jums dodu”, sacīja Jēzus saviem mācekļiem īsi pirms Pashas svētkiem (Jņ 14, 27). Palmu svētdienā Kristus svinīgi iejāj Jeruzalemē un ļaudis viņu sagaida ar gaviļu pilniem saucieniem, jo saskata Viņā jaunu ķēniņu, spēcīgu mesiju, kurš atbrīvos Jeruzalemi no romiešu okupācijas un atnesīs mieru. Ļaudis sagaida triumfu, taču Jēzus priekšā paveras citādākas Lieldienas. Jēzus nes pasaulē mieru pazemīgi un lēnprātīgi. Dieva loģika atšķiras no pasaulīgās loģikas. Veids, kādā Dievs mums dod mieru, atšķiras no tā veida, kādā to dod pasaule – norādīja Francisks.

Miers, ko mums Lieldienās atnes Jēzus, nav miers, kas seko pasaules stratēģijām – skaidroja pāvests. Pasaule domā, ka to var iegūt ar spēku, ar iekarojumiem un dažāda veida uzspiešanu. Īstenībā šis miers ir tikai intervāls starp kariem. Mēs to labi zinām.

“Kunga miera ceļš ir lēnprātība un krusts: tā ir citu nastu uzņemšanās. Patiešām Kristus uzņēmās uz sevis mūsu ļaunumu, mūsu grēku un mūsu nāvi. Tādā veidā Viņš mūs atbrīvoja. Viņš samaksāja par mums. Viņa miers nav kāda kompromisa rezultāts, bet tā pamatā ir sevis dāvāšana.”

Tomēr šo maigo un drosmīgo mieru ir grūti pieņemt. Patiesībā tas bija tas pats pūlis, kas skandināja Jēzum “Hozanna” un jau pēc dažām dienām sauca “sit viņu krustā”. Šis pūlis, nobijies un vīlies, nepakustina ne pirkstu Viņa labā.

Turpinājumā pāvests, citējis krievu rakstnieku Dostojevski, atzina, ka vēsture atkārtojas. Cilvēki tiecas pēc miera, kas nav īsts, kas ir balstīts uz meliem un varas, un gala rezultātā ved pie naida, Dieva nodošanas un liela rūgtuma dvēselē. Pasaule domā, ka mieru var iegūt ar agresiju un varu, taču Jēzus miers ir citādāks. Jēzus nedominē pār citiem. Viņa miers nekad nav “bruņots miers”, nekad! – uzsvēra Svētais tēvs.

Evaņģēlija ieroči ir lūgšana, maigums, piedošana un nesavtīga tuvākmīlestība. Francisks norādīja, ka tikai tādā veidā varam nest pasaulei Dieva mieru.

“Lūk, tāpēc šī laika bruņotā agresija, tāpat kā katrs karš, ir smags Dieva apvainojums.”

Šī agresija ir Kunga zaimošana un nodevība. Karot nozīmē dot priekšroku šīs pasaules viltus dievam tā vietā, lai izvēlētos īsto Dievu. Karš vienmēr ir tāda rīcība, kas ved pie varas elkdievības”.

“Lai jūsu sirdis neuztraucas un nebīstas”, saka Jēzus (Jņ 14, 27). Kamēr pasaulīgā vara atstāj tikai iznīcību un nāvi, kā to šajās dienās redzējām, tikmēr Jēzus miers ir konstruktīvs – skaidroja pāvests. Jēzus miers būvē, sākot ar katra cilvēka, kurš to pieņem, sirdi. Lieldienas ir īsti Dieva un cilvēka svētki, jo miers, ko Kristus ieguva pie krusta, atdodot pats sevi, tiek dāvāts mums. Tāpēc augšāmcēlies Jēzus Lieldienās parādās mācekļiem un viņus sveicina ar vārdiem: “Miers jums!” (Jņ 20, 19.21). Tas ir uzvarējušā, augšāmcēlušā Kristus sveiciens.

Noslēgumā Francisks paskaidroja, ka Lieldienas nozīmē “pāreju”. Īpaši šogad mums ir “svētīga iespēja, lai pārietu no pasaulīgā dieva pie kristīgā Dieva, no savas iekšējās alkatības uz mīlestību, kas dara brīvus, no tāda miera gaidīšanas, kas tiek atnests ar spēku, pie centieniem konkrētā veidā būt Kristus miera lieciniekiem”. Pāvests piebilda, ka mūsu miera avots ir Krustā sistais Kristus, un aicināja nostāties Viņa priekšā un lūgt no Viņa sirdsmieru sev un mieru pasaulei.

13 aprīlis 2022, 13:21

Jaunākās audiences

Lasīt visu >