Meklēt

Vatican News
Tikšanās ar pasaules valstu vēstniekiem pie Svētā Krēsla Tikšanās ar pasaules valstu vēstniekiem pie Svētā Krēsla  (Vatican Media)

Pāvests valstu vēstniekiem: Visi mūslaiku lielie izaicinājumi ir globāli

10. janvārī pāvests uzrunāja pie Svētā Krēsla akreditētos pasaules valstu diplomātus. Pirms pievērsties viņa teiktajam, atzīmēsim, ka diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu šobrīd uztur 183 valstis, kā arī Eiropas Savienība un Neatkarīgais Maltas bruņinieku ordenis.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Romā atrodas 87 valstu vēstniecības pie Svētā Krēsla. Sava pārstāvniecība ir arī Eiropas Savienībai un Neatkarīgajam Maltas bruņinieku ordenim. Sēdeklis mūžīgajā pilsētā ir arī Arābu valstu līgai, Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un ANO Komisariātam bēgļu jautājumos.

2021. gada 10. februārī tika ratificēta septītā papildvienošanās starp Svēto Krēslu un Austrijas Republiku attiecībā uz Mantojuma attiecību reglamentu, kas pieņemts 1960. gada 23. jūnijā. Svētais Krēsls ir pievienojies arī Globālajai konvencijai par augstākās izglītības kvalifikāciju atzīšanu, ko 2019. gada 25. novembrī ir pieņēmusi UNESCO organizācija. Bez tam, kopš 2021. gada 31. maija Svētais Krēsls pastāvīgā novērotāja statusā formāli piedalās Pasaules Veselības organizācijas darbā.

Sveicot diplomātus, pāvests atzīmēja, ka svētdien, 9. janvārī, noslēdzās Ziemassvētku liturģiskais laiks, kas ir privileģēts laiks, lai koptu attiecības ģimenē. Arī diplomātu gadskārtējo tikšanos Francisks vēlējās saukt par “ģimenisku tikšanos”, kurā rodas iespēja sveikt citam citu jaunajā gadā un kopā raudzīties uz mūslaiku “gaismām un ēnām”.

 “Šais dienās redzam, ka cīņa pret pandēmiju prasa vēl ievērojamus pūliņus no visiem un ka arī jaunais gads solās būt darbietilpīgs,” teica pāvests. Viņš atzīmēja, ka koronavīruss  turpina radīt sociālo izolētību un sēt upurus. Tai pašā laikā ir bijis iespējams konstatēt, ka tur, kur ir notikusi efektīva vakcinācijas kampaņa, smagas slimības risks ir mazinājies. “Tāpēc,” teica Francisks, “ir svarīgi, lai varētu turpināties centieni imunizēt cik vien iespējams daudz iedzīvotāju.” “Tas prasa daudzveidīgu ieguldījumu personīgā, politiskā un starptautiskās kopienas līmenī. Jo īpaši personīgā līmenī,” norādīja pāvests.

Arī šoreiz Francisks atgādināja, ka uz mums visiem gulstas atbildība rūpēties par sevi un savu veselību, un ka tas attiecas arī uz cieņu pret tuvāko personu veselību. “Rūpes par veselību ir morāls pienākums,” teica pāvests, “diemžēl, aizvien vairāk konstatējam, ka dzīvojam spēcīgu ideoloģisku kontrastu pasaulē. Daudzreiz ļaujam vadīt sevi konkrētā brīža ideoloģijai, kas bieži tiek veidota uz nepamatotām ziņām, vai vāji dokumentētiem faktiem. Ikviens ideoloģisks apgalvojums smagi ietekmē cilvēciskā prāta saikni ar lietu objektīvo realitāti. Tieši pandēmija mums uzliek “rūpes par realitāti”, kas prasa raudzīties problēmai sejā un pieņemt piemērotus līdzekļus, lai to atrisinātu.”

 “Vakcīnas,” turpināja pāvests, “nav maģiski atveseļošanas instrumenti, taču, līdz ar terapijām, kas tiek attīstītas, tās, bez šaubām, ir visprātīgākais risinājums slimības prevencijā.” Francisks akcentēja, ka ir nepieciešams politikas ieguldījums, lai rūpētos par iedzīvotāju labklājību ar lēmumiem par prevenciju un imunizāciju, kas ar caurskatāmas komunikācijas palīdzību par problemātiku un atbilstošiem mēriem tās risināšanā, aicinātu iesaistīties pilsoņus, lai tie varētu justies līdzdalīgi un atbildīgi. “Izlēmības un komunikatīvās skaidrības trūkums rada apjukumu, neuzticību un iedragā sociālo saliedētību. Vairojot jaunas spriedzes situācijas, tiek ieviests “sociālais relatīvisms”, kas ievaino harmoniju un vienotību,” teica pāvests uzrunā valstu vēstniekiem pie Svētā Krēsla.

 “Visbeidzot,” skaidroja Francisks, “ir nepieciešama vispārēja starptautiskās kopienas rīcība, lai visi pasaules iedzīvotāji vienlīdzīgā veidā varētu gūt pieeju būtiskajiem medicīnas pakalpojumiem un vakcīnām.” Pāvests izteica nožēlu, ka plašās pasaules teritorijās pieeja sanitārajai aprūpei joprojām šķiet kā “mirāža”. Tāpēc izskanēja aicinājums valstu valdībām Starptautiskās Veselības organizācijas vadībā izveidot starptautisku darbības instrumentu, kas sagatavotu un sniegtu atbildi uz pandēmijām, kā atslēgas principu pieņemot bezinterešu sadarbības politiku, lai visiem nodrošinātu pieeju diagnostikas instrumentiem, vakcīnām un farmakoloģijas līdzekļiem.

Uzrunas otrajā daļā pāvests atskatījās uz aizvadītā gada tikšanos virkni ar valstu vadītājiem, civilajām un reliģiskajām autoritātēm. Viņš pieminēja arī savas apustuliskās vizītes, to skaitā Budapeštā, kur notika Starptautiskais Euharistiskais kongress, Slovākijā, kara un terorisma izmocītajā Irākā, Kiprā un Grieķijā, ieskaitot Lesbo salu un tikšanos ar migrantiem.

Pāvests pateicās valdībām un atsevišķām personām, kuras pieņem un aizsargā migrantus, veicina viņu cilvēcisko attīstību un integrāciju zemēs, kas tos uzņēmušas. “Ir jāpārvar vienaldzība un jāatmet domas, ka migranti sastāda problēmu citiem,” teica Francisks. Viņš norādīja, ka šāda pieeja ved pie nometnēs sadzīto migrantu dehumanizācijas, kur tie viegli kļūst par organizētās noziedzības un cilvēktirdzniecības upuriem, vai arī, pēc atkārtotiem bēgšanas mēģinājumiem, nonāk nāvē. “Diemžēl,” teica pāvests, “ir jāuzsver, ka arī paši migranti bieži tiek pārveidoti par politiskas atriebības ieroci”. Francisks atgādināja, ka migrantu, kā arī pandēmijas un klimatisko izmaiņu jautājums skaidri rāda, ka neviens nevar paglābties pats, proti, ka visi mūslaiku lielie izaicinājumi ir globāli.

Pāvests atzīmēja, ka problēmu savstarpējās saistības priekšā raizēties liek aizvien augošā risinājumu fragmentācija. “Trūkst gribas atvērt dialoga logus un brālīguma spirāles, un tas ved pie spriedzes un šķelšanos pieauguma, kā arī pie vispārējas nedrošības un nestabilitātes,” teica Francisks, aicinot atgūt vienas cilvēku saimes kopīgās identitātes izjūtu.

Pāvests atzīmēja, ka jau ilgu laiku krīzi pārdzīvo multilaterāla diplomātija. Svarīgas rezolūcijas, deklarācijas un lēmumi tiek pieņemti bez sarunām, kurās tiktu iesaistītas visas valstis. Šāda nelīdzsvarotība, savukārt, ved pie tā, ka daudzas valstis vairs nenovērtē starptautiskos organismus un vājina multilaterālo sistēmu kopumā, padarot to aizvien neefektīvāku globālo izaicinājumu priekšā. Francisks norādīja, ka multilaterālā diplomātija tiek aicināta būt patiesi inkluzīva, neizsvītrojot, bet piešķirot vērtību dažādībai un vēsturiskajam jūtīgumam, kas piemīt dažādām tautām.

Uzrunājot pasaules valstu diplomātus, kas akreditēti pie Svētā Krēsla, pāvests vērsa uzmanību uz “kopējā nama” aizsardzību. Viņš pieminēja Filipīnas, ko aizvadītajās nedēļās skāra spēcīgs taifūns, kā arī citas Klusā okeāna zemes, kas izjūt klimatisko izmaiņu sekas, kas riskam pakļauj iedzīvotājus. Francisks norādīja, ka tas prasa kopīgus risinājumus no starptautiskās kopienas. Šai ziņā daži soļi ir sperti COP26 tikšanās laikā Glāzgovā, taču Parīzes vienošanās mērķu sasniegšana prasa komplicētus un ilgus risinājumus, kamēr laika paliek aizvien mazāk. Pāvests atzīmēja, ka 2022. gads būs būtisks gads, kurā izpētīt, kā Glāzgovā pieņemtos lēmumus varētu nostiprināt, gaidot COP27 tikšanos, kas šī gada novembrī tiks sasaukta Ēģiptē.

Turpinot uzrunu diplomātiem, pāvests uzsvēra, ka dialogs un brālīgums ir divas būtiskas “vadugunis”, lai pārvarētu pašreizējā brīža krīzi, un ka visai starptautiskajai kopienai ir jāpajautā sev, ko darīt, lai rastu risinājumus nemitīgajām sadursmēm, kas dažreiz pieņem īsta kara seju. Šai ziņā Francisks pieminēja situāciju Sīrijā, Jemenā, Izraēlā un Palestīnā, Lībijā, Sudānā, Dienvidsudānā, Etiopijā, Mjanmā, Ukrainā un Dienvidkaukāzā, Bosnijā un Hercegovinā. Pāvests kārtējo reizi vērsa uzmanību uz to, ka pasaulē tiek ražots un izplatīts pārāk daudz dažāda veida ieroču.

Īpašu vietu Francisks aicināja ierādīt izglītībai, jauno paaudžu formācijai dialoga un brālīguma garā. Viņš atzina, ka pandēmija daudziem jauniešiem ir liegusi pieeju izglītības institūcijām, kas atstājis ietekmi uz viņu personīgo un sociālo izaugsmi. Daudzi, ar moderno tehnoloģiju palīdzību, ir raduši patvērumu virtuālajā realitātē, kas ved pie radikālām sociālo attiecību izmaiņām. Pāvests aicināja sekot, lai jaunās tehnoloģijas neaizvietotu cilvēciskās attiecības. Viņš brīdināja, ka tad, ja bērni jau no mazotnes iemācīsies izolēties no citiem, grūtāk būs veidot brālīguma un miera tiltus nākotnē.

Uzrunas noslēgumā pāvests pieminēja jautājumu par darbu, kas ir būtisks faktors, lai veidotu un saglabātu mieru. “Darbs ir sevis un savu dāvanu izteiksme, kā arī sadarbība ar citiem, jo vienmēr tiek strādāts ar kādu. Šai izteikti sociālajā perspektīvā darbs ir vieta, kur iemācāmies dot savu ieguldījumu skaistākas pasaules labā, kurā ir patīkamāk dzīvot,” teica Francisks. Viņš atzīmēja, ka pandēmija smagiem pārbaudījumiem ir pakļāvusi pasaules ekonomiku, ir smagi cietušas ģimenes un strādnieki, kas pārdzīvo ne tikai ekonomiskas, bet arī psiholoģiskas grūtības. Ir ievērojami audzis nabadzīgo skaits. “Šai skatījumā apziņa par darba vērtību pieņem vēl lielāku nozīmi, jo nav ekonomiskas attīstības bez darba, kā arī, nedrīkst iedomāties, ka modernās tehnoloģijas var aizvietot pievienoto vērtību, ko dod cilvēka darbs,” teica pāvests pasaules valstu diplomātiem. Viņš aicināja uz lielāku sadarbību vietējā, nacionālā, reģionālā un globālā līmenī, jo īpaši nākamajā periodā, kur būs nepieciešams atbildēt uz ekoloģiskās atveseļošanās izaicinājumiem.

 “Nākamie gadi būs iespēju laiks, lai attīstītu jaunus pakalpojumus un uzņēmumus, piemērotu jau esošos, veicinātu pieeju cilvēka cieņai atbilstošam darbam un strādātu cilvēktiesību respekta, atbilstošu retribūcijas līmeņu un sociālās aizsardzības labā,” sacīja pāvests. Tikšanās noslēgumā viņš deva savu svētību diplomātiem, viņu ģimenes locekļiem un pārstāvētajām tautām, un novēlēja mierpilnu gadu.

10 janvāris 2022, 20:01