Pāvests pareizticīgajiem: atmetīsim to, kas apdraud vienotību

Silvija Krivteža, Jānis Evertovskis – Vatikāns

3. decembra rītā Francisks ar automašīnu devās uz Kipras pareizticīgo arhibīskapa rezidenci. 1960. gadā neo-bizantiešu stilā uzceltais nams greznots ar baltām kolonām, lieliem logiem un arkām. Pagalmā novietota arhibīskapa Makariosa III, pirmā Kipras prezidenta, statuja. Ēkā atrodas bibliotēka un Bizantijas mākslas muzejs, kurā eksponētas ikonas, kas datētas ar periodu starp IX un XIX gadsimtu.

Pāvestu sagaidīja Kipras pareizticīgo arhibīskaps Hrizostoms II un Svētās Sinodes locekļi. Pēc privātas tikšanās un delegāciju prezentācijas, Franciskam tika pasniegta viesu grāmata. "Es, svētceļnieks Kiprā, kas ir vēstures un ticības pērle, lūdzu no Dieva pazemību un drosmi iet kopā uz pilnīgu vienotību un, sekojot apustuļu piemēram, nest pasaulei miera un brālības vēsti un sniegt tai cerības liecību," lasām pāvesta ierakstu.

Arhibīskaps Hrizostoms II, laicīgā vārdā Irodotos Dimitrius, dzimis 1941. gada 10. aprīlī. Studējis Atēnu universitātes Teoloģijas augstskolā. 1972. gadā iesvētīts par priesteri. 1978. gadā ievēlēts par Pafosas metropolītu, bet 2006. gada oktobrī par Kipras arhibīskapu.

Hrizostoms II kopā ar pāvestu devās uz Svētā Jāņa katedrāli. Uzraksts pie ieejas durvīm liecina, ka 1662. gada 30. aprīlī arhibīskaps Nikiforos pasvētījis pamatakmeni. Katedrāles sienas ir pārklātas ar XVIII gadsimta freskām, kurās attēlotas Bībelas ainas. Piektdienas rītā Nikosijas pareizticīgo katedrālē pāvests Francisks tikās ar Svētās Sinodes locekļiem. Tā ir Kipras pareizticīgo Baznīcas augstākā autoritāte.

Sveicot pāvestu Francisku, Kipras pareizticīgo Baznīcas vadītājs norādīja uz kristietības dziļajām saknēm un valsts sadalīšanas traģiskajām sekām. 1974. gadā Turcija anektēja 38 procentus teritorijas. Tā rezultātā vairāk nekā 200 tūkstoši kristieši tika padzīti no mājām, profanētas un sagrautas kulta vietas. Arhibīskaps Hrizostoms II apliecināja gatavību turpināt ekumenisko dialogu ar katoļu Baznīcu.

“Pāvils šķērsoja Kipru un ieradās Romā. Tātad, mūsu pamatā ir viena un tā pati apustuliskā dedzība un mūs vieno viens ceļš, tas ir, Evaņģēlija ceļš”, uzrunā sacīja pāvests Francisks, norādot uz abu Baznīcu kopīgajām saknēm. “Priecājos redzēt, ka esam uz viena ceļa, tiecoties pēc aizvien lielākas brālības un pilnīgākas vienotības”.

Kipras salu evaņģelizēja apustulis Barnaba, kura vārds nozīmē “Iepriecināšanas dēls” un “Pamudināšanas dēls”. Šajās divās iezīmēs pāvests saskata vairākas pamācības. Vispirms viņš aicināja ņemt vērā, ka, sludinot Evaņģēlija vēsti, jāiet personiskas satikšanās ceļu, jāpievērš uzmanība ļaužu jautājumiem un viņu eksistenciālajām vajadzībām. Tas prasa klausīšanos, otra iepazīšanu un dalīšanos.

“Es no sirds ticu, ka mums būs vairāk iespēju satikties, labāk vienam otru iepazīt, salauzt daudzos aizspriedumus un pazemīgi ieklausīties citam cita ticības pieredzē”, teica Svētais tēvs. “Tas katram kalpos par pamudinājumu darīt labāk un kopā nest iepriecināšanas garīgos augļus. Jūsu raizes un jūsu prieki ir arī mūsējie. Mēs jūtam, ka tie ir mūsējie! Un mēs jūtam arī to, ka mums ir ļoti vajadzīgas jūsu lūgšanas”.

Barnaba šodien ir paraugs abām kristiešu kopienām. Viņš pārdeva tīrumu, lai atdotu naudu apustuļiem. Tas mums kalpo kā iedrošinājums atbrīvoties pat no tā, kas ir vērtīgs uz zemes, lai nodrošinātu vienotības pilnību – skaidroja pāvests. Nevajag baidīties atvērties un spert drosmīgus soļus, nevajag ļauties domstarpībām. Mums jāpanāk, lai Tradīcija ar lielo “T” prevalē pār tradīcijām ar mazo “t” un lai tiek atstāts aiz muguras viss tas, kas var apdraudēt pilnīgo vienotību un tuvākmīlestības primātu.

Turpinājumā Romas katoļu Baznīcas vadītājs precizēja, ka šī tuvošanās starp abām Baznīcām ir paša Svētā Gara vēlme. Ja mēs atstāsim pie malas abstraktās teorijas un strādāsim plecu pie pleca, piemēram, tuvākmīlestības, izglītības, cilvēka cieņas veicināšanas laukā, mēs saskatīsim otrā brāli un vienotība nobriedīs pati no sevis Dievam par godu – sacīja pāvests. Katrs saglabās savas metodes un ieturēs savu stilu, taču ar laiku, pateicoties mūsu kopīgajam darbam, pieaugs saskaņa un mēs nesīsim augļus.

Francisks atgādināja, ka, lai pārvarētu pagātnē radītos maldīgos aizspriedumus citam pret citu un nesaskaņas, paklausīgi jāpiekrīt iet Dieva ceļu, kas ir virzīts tieši uz to, lai novērstu visas šķelšanās mīlestībā. Svētais tēvs izteica cerību, ka Kipra tādējādi kļūs par tiltu starp debesīm un zevi, tāpat kā tā tagad kalpo kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem.