Lai ietu miera ceļu, jāietic dialoga spēkam
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Esmu ieradies salā, kas gadsimtiem ilgi cilvēkus nav izolējusi, bet tos vienojusi, esmu ieradies zemē, kuras robežas ir jūra. Šī zeme iezīmē Eiropas Austrumu un Tuvo Austrumu Rietumu vārtus,” atzīmēja viesis. Viņš piebilda, ka Kipra ir civilizāciju krustpunkts, tā sevī nes iedzimtu tikšanās aicinājumu, ko veicina kipriešu viesmīlīgais raksturs.
“Tieši šeit, kur Eiropa un Austrumi satiekas, ir sākusies pirmā lielā Evaņģēlija inkulturācija kontinentā un mani pārņem dziļas emocijas, ejot pa pirmo lielo misionāru, tādu, kā svētie Pāvils, Barnaba un Marks pēdām,” turpināja pāvests. Viņs atzīmēja, ka tas, ko pirmie kristieši ir dāvājuši pasaulei ar lēnprātīgu Gara spēku, ir pirms tam nedzirdētā skaistuma vēsts. Tas bija pārsteidzošs jaunums, kas ir pieejams visiem. Kiprai ir atstāts īpašs mantojums, proti, būt par skaistā vēstnesi starp kontinentiem. Pāvests cildināja Kipras vides aizsardzības politiku, kas sargā tās skaisto dabu. Francisks augsti novērtēja arī šīs zemes arhitektūru, mākslu, jo īpaši sakrālo mākslu, reliģiska rakstura amatniecību, daudzos arheoloģiskos dārgumus. “Vēlos teikt, ka šī sala ir īsta pērle, kurai piemīt liela vērtība Vidusjūras sirdī,” sacīja pāvests.
Viesis pievērsa uzmanību Kipras iedzīvotājiem, viņu dažādajām izcelsmēm un krāsām. “Domāju arī par daudzajiem migrantiem, kas šeit veido visaugstāko procentuālo sastāvu starp Eiropas Savienības zemēm,” teica pāvests. Viņš atzīmēja arī, ka Kipras pērli ir aptumšojusi pandēmija, kas daudzajiem apmeklētājiem ir liegusi šeit pieeju un līdz ar to iespēju apbrīnot šīs zemes skaistumu. Tāpat kā daudzās citās zemēs, arī šeit pandēmija ir saasinājusi ekonomiski finansiālo krīzi. “Šai atkopšanās periodā steidzamākais uzdevums nebūs atjaunot zaudēto, lai garantētu stabilu un ilgspējīgu attīstību, bet gan sabiedrības atveseļošana, jo īpaši ar izlēmīgu cīņu pret korupciju un pret tām brūcēm, kas skar personas cieņu, piemēram cilvēku tirdzniecību,” teica Francisks.
Pāvests domās pievērsās tiem, kuri nevar atgriezties savās mājās un savās kulta vietās. “Miera ceļu, kas atveseļo konfliktus un atjauno brālīguma skaistumu, iezīmē viens vārds: dialogs. Mums ir jāpalīdz ieticēt dialoga pacietīgajam un pazemīgajam spēkam, smeļoties no Kalna svētībām,” sacīja pāvests, uzrunājot Kipras valsts vadītājus, diplomātus, kultūras pasaules pārstāvjus.
Tieši pašreizējais laiks, kas šķiet neatbilstošs, ir tas, kas varētu sagatavot miera ceļu. Nedrīkst ļauties naidam, atteikties no ievainojumu dziedēšanas, aizmirst mirušos. Ja pārņem kardinājums padoties, zaudēt drosmi, tad ir jāpadomā par nākamajām paaudzēm, kuras mantojumā vēlas saņemt samierinātu, sadarboties spējīgu, saliedētu pasauli, kurā nav nemitīgas sāncensības un neatrisinātu strīdu.
Pāvests norādīja, ka miers bieži vien nav atkarīgs no lieliem personāžiem, bet gan no mazāko ļaužu ikdienas neatlaidības. “Eiropas kontinentam ir nepieciešama izlīgšana un vienotība, ir nepieciešama drosme un spēja iet kopā uz priekšu. Jo nevis baiļu mūri, vai nacionālistisku interešu vadīti veto būs tie, kas palīdzēs progresam, tāpat tikai ekonomiskā atjaunotne vien nevarēs garantēt drošību un stabilitāti,” teica Francisks. Viņš aicina raudzīties uz Kipras vēsturi un redzēt, kā tikšanās un cita pieņemšana ir nesusi labvēlīgus un ilgstošus augļus. Pāvests piebilda, ka šeit nopelns ir ne tikai kristietības vēsturei, kuras dēļ Kipra ir kļuvusi par kristīgās ticības “tramplīnu” kontinentā, bet arī tādas sabiedrības veidošanai, kura savu bagātību ir radusi integrācijā. “Šis paplašināšanās gars, šī spēja raudzīties tālāk par savām robežām, dara jaunu un ļauj atgūt pazaudēto spožumu,” piebilda Francisks.
