Meklēt

Vatican News
VATICAN-RELIGION-POPE-SWEDEN

Dialogs kā galvenais ceļš uz jaunu kultūru

Piektdien, 19. novembrī, pāvests pieņēma audiencē Zviedru akadēmijas locekļus. Viņš runāja par sabiedrībā aizvien pieaugošo noslēgtību sevī, kas ir ilgās pandēmijas krīzes sekas, un skaidroja, kā to pārvarēt.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Francisks atzina, ka ieilgusī krīze ir pārbaudījums mūsu spējai citam ar citu veikt dialogu. Mēs bieži vien neapzināti esam sākuši vairāk attālināties no citiem, noslēgties sevī un varbūt pat mazāk uzticēties. Mēs mazāk satiekamies, mazāk strādājam plecu pie pleca, lai ar prieku un kopīgiem spēkiem kaut ko veidotu. Pāvests norādīja, ka pirmais, ko vajadzētu darīt, vajadzētu to apzināties. Mums jāapzinās, ka šī situācija apdraud katru no mums un vājina mūsu saziņas spēju, un tās rezultātā visa sabiedrība un pasaule kļūst trūcīgākas. Šī tendence, pat neapzinoties, paplašina “vienaldzības kultūru”.

Zviedru akadēmijas prezidents pirms pāvesta uzrunas sacīja: “Krīzes laikā katram mazam solim, kas ļauj cilvēkiem savstarpēji tuvoties, var būt liela nozīme”. “Tā ir ikdienas saskarsmes un dialoga prakse”, uzsvēra Francisks, “dzīves stils, kas netiek reklamēts, bet kas tomēr palīdz sabiedrībai virzīties uz priekšu un padziļināt ‘sociālo draudzību’”. Viņš atgādināja, ka enciklikā Fratelli tutti šim jautājumam tiek veltīta 6. nodaļa: “Dialogs un sociālā draudzība”. Turpinājumā pāvests norādīja, ka viņš grib piedāvāt “šo sociālā dialoga izvēli kā galveno ceļu uz jaunu kultūru”.

“Sociālo mediju visaptverošā attīstība draud aizstāt dialogu ar daudziem monologiem, kuru toņi bieži vien ir agresīvi. Taču lai varētu veidot sociālo dialogu, ir jāspēj vaļsirdīgi un neviltoti cienīt otra viedokli.”

Dialogs nav relatīvisma sinonīms. Tieši pretēji, jo vairāk sabiedrība tiecas pēc patiesības un iesakņojas fundamentālajās patiesībās, jo cēlāka tā ir; it īpaši, ja tā atzīst katra cilvēka neaizskaramo cieņu – uzsvēra pāvests, atgādinot, ka šim principam piekrīt gan ticīgie, gan arī neticīgie. Viņš piebilda, ka uz šī pamata mēs esam aicināti kopā attīstīt tikšanās kultūru. “Apbruņosim savus dēlus ar dialoga ieročiem! Mācīsim viņiem labo tikšanās cīņu”, mudināja Svētais tēvs, citējot savu encikliku Fratelli tutti (217).

Zviedru akadēmija, ko nodibināja karalis Gustavs III 1786. gadā, ir viena no Zviedrijas karaliskajām akadēmijām, kuras galvenais mērķis ir zviedru valodas izkopšana. Tās sastāvā ietilpst 18 locekļi, kuri pulcējas kopā, arī lai paziņotu Nobela prēmijas literatūrā laureātus. Akadēmija atrodas Stokholmā.

19 novembris 2021, 14:11