Francisks: Nav svētuma bez prieka!
Silvija Krivteža - Vatikāns
Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" Francisks skaidroja, ka Visu svēto dienas liturģija vēstī par Kalna svētībām, kas parāda ceļu uz Dieva valstību un mūžīgo svētlaimi. Tas ir pazemības, līdzcietības, lēnprātības, taisnīguma un miera ceļš. Būt svētam nozīmē iet pa šo ceļu. Pāvests pakavējās pie diviem kristīgās dzīves aspektiem: prieka un pravietošanas.
Vispirms Francisks runāja par prieku. Kalna mācība iesākas ar vārdu "svētīgi". Laime, svētums nebalstās tikai uz mūsu pūliņiem un atsacīšanos. Tas ir priecīgs atklājums, ka mēs esam Dieva mīlētie bērni. Tā ir nevis mūsu uzvara, bet dāvana. Mēs esam svēti, jo Dievs, kas ir svēts, ienāk mūsu dzīvē, dzīvo mūsu sirdīs. Kristieša prieks nav mirkļa aizkustinājums vai vienkārša emociju izpausme, bet gan pārliecība, ka mēs, Dieva mīlestības skatiena pavadīti, spēsim stāties pretī ikvienai dzīves situācijai ar drosmi un spēku, kas nāk no Viņa. Svētie izstaroja prieku arī grūtību un pārbaudījumu brīžos. Bez prieka ticība kļūst par stingru un nomācošu vingrinājumu kopumu, un riskē pārvērsties par skumjām. Kāds tuksneša tēvs ir teicis, ka skumjas ir "dvēseles tārps", kas sagrauž dzīvi. Francisks aicināja uzdot sev jautājumu: vai mēs esam priecīgi kristieši? Vai mēs izplatām prieku? Vai mūsu sejās ir redzamas tikai skumjas un apātija? Nav svētuma bez prieka! – atgādināja pāvests.
Otrs kristīgās dzīves aspekts ir pravietošana. Pāvests skaidroja, ka Kalna svētības ir adresētas nabadzīgajiem, nospiestajiem, tiem, kas slāpst pēc taisnīguma. Francisks atzina, ka vēstījumā ietverts aicinājums iet pret straumi. Pasaule māca, ka, lai iegūtu laimi, tev jābūt bagātam, varenam, vienmēr jaunam un stipram, jāgūst slava un panākumi. Bet Jēzus māca, ka dzīves pilnību tu sasniegsi sekojot Viņam, dzīvojot saskaņā ar Viņa vārdu. Tas nozīmē būt nabadzīgiem sirdī, iztukšot sevi, lai atbrīvotu vietu Dievam. Kas domā, ka ir bagāts, veiksmīgs, drošs un rēķinās tikai ar sevi, tas aizslēdz savas sirds durvis Dievam un brāļiem. Savukārt tas, kas atzīst sevi par garā nabadzīgu, paliek atvērts pret Dievu un savu tuvāko. Viņš atrod prieku.
Kalna svētības nav nekas cits kā pravietojums par jaunu cilvēci. Tās norāda uz jaunu kristīgās dzīvesveidu: būt maziem un paļauties uz Dievu, nevis censties pacelt sevi pāri citiem; būt lēnprātīgiem, nevis mēģināt uzspiest citiem savu viedokli; būt žēlsirdīgiem, nevis domāt tikai par sevi; strādāt taisnīguma un miera labā, nevis vairot tikai netaisnību un nevienlīdzību. Būt svētam nozīmē pieņemt un īstenot šo pravietojumu, kas izmaina pasauli. Tāpēc jautāsim sev: vai es liecinu par Jēzus pravietojumu? Vai ļauju izpausties pravietiskajam garam, ko esmu saņēmis Kristības sakramentā? Vai priecīgi nesu pasaulē Jēzus vēstījumu vai tikai žēlabas par to, kas nav labi? Lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz mums būt svētiem, palīdz priecīgi izdzīvot Evaņģēliju. Kristus Māte dziedāja: "Varenos Viņš nogrūda no troņa un paaugstināja pazemīgos" (sal. Lk 1,52).
