Lūgt Svēto Garu, lai spētu darīt labu

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“[Brāļi,] nepagursim, labu darīdami, jo savā laikā mēs nepagurdami arī pļausim. Tātad, darīsim labu visiem, kamēr mums ir laiks, bet sevišķi ticības brāļiem. (…) Mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība lai ir ar jūsu garu! Amen”, raksta svētais Pāvils (6, 9-10.18).

Iesākot uzrunu, Francisks atgādināja, ka Dieva Vārds ir neizsmeļams avots un ka apustulis šajā vēstulē runāja kā Evaņģēlija sludinātājs, teologs un gans. Pāvils izcēla savu apustuļa autoritāti, bet vienlaikus neslēpa arī sava rakstura vājības. Viņā reāli darbojās Svētais Gars. Satikšanās ar augšāmcēlušos Kristu tā pārveidoja viņa dzīvi, ka viņš to pilnībā veltīja kalpošanai Evaņģēlijam. Viņš vienmēr iestājās par Kristus atnesto brīvību un skaidroja galatiešiem, ka viņi ir aicināti būt brīvi no ikviena veida verdzības. Šis svētais apzinājās visus ar kristīgo brīvību saistītos riskus, taču nekad nemazināja tās konsekvences.

Viņš drosmīgi mācīja, ka būt brīvam nebūt nenozīmē darīt visu, kas ienāk prātā, nerēķinoties ne ar kādām morāles prasībām. Brīvība nenozīmē arī pašpietiekamību. Viņš brīvību novietoja “mīlestības paēnā” un uzsvēra, ka tās pareiza izmantošana ir būtiski saistīta ar tuvākmīlestības kalpojumu. Šāds skatījums izrietēja no dzīves Svētajā Garā, kas ved uz Dieva dotā likuma piepildījumu un neļauj atkal iekrist grēka verdzībā.

Pāvests atzina, ka vienmēr pastāv kārdinājums atgriezties atpakaļ. Taču kristietis, saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, nav tas, kurš atkāpjas. Daži grib atkāpties un, meklējot drošību, pievērsies likuma burtam, atstājot novārtā jauno dzīvi Garā. Tomēr Pāvils māca, ka likuma piepildījums ir Jēzus dāvātā dzīve Garā. Un šo dzīvi Garā varam izdzīvot tikai brīvībā. Tas ir kaut kas ļoti skaists – piebilda Francisks.

Turpinājumā Svētais tēvs norādīja, ka, no vienas puses, apustuļa Pāvila mācība var mūsos izraisīt entuziasmu un palīdzēt mums tūlīt tiekties pēc šīs brīvības, “dzīvojot Garā”. No otras puses, mēs apzināmies savus ierobežojumus un ikdienā redzam, cik grūti ir būt paklausīgiem Garam. Mūsos var rasties nogurums, kas traucē entuziasmam. Mēs jūtamies mazdūšīgi un vāji. Atsaucoties uz Evaņģēlijā aprakstīto notikumu par to, kā Kristus apklusina sabangoto jūru, svētais Augustīns mums parāda, kā šādā stāvoklī reaģēt. Francisks atgādināja Augustīna teikto: “Kristus ticība tavā sirdī ir kā Kristus laivā. Tu dzirdi apvainojumus, nogursti, esi apjucis, bet Kristus guļ. Uzmodini Kristu, sapurini savu ticību! Pat, būdams nomākts, tu vari kaut ko darīt. Sapurini savu ticību. Lai Kristus ceļas kājās un tevi uzrunā… Tāpēc uzmodini Kristu. Tici tam, kas tika teikts, un tavā sirdī iestāsies liels klusums”.

Grūtību brīžos ir tā it kā mēs vētras laikā atrastos laivā – kā par to šeit runā svētais Augustīns. Un ko darīja apustuļi? Viņi pamodināja Kristu, kurš, plosoties vētrai, gulēja. Viņš bija klātesošs, tikai gulēja. Vienīgais, ko mēs grūtos brīžos varam darīt, ir “pamodināt” Kristu, kurš ir mūsos, bet tikai “guļ” kā gulēja laivā. Mums ir jāpamodina savā sirdī Kristus. Tikai tad mēs varēsim kontemplēt lietas ar Viņa skatienu, jo Viņš redz aiz vētras. Caur šo Viņa rāmo skatienu, mēs ieraudzīsim to panorāmu, ko ieraudzīt vienatnē nevaram pat iedomāties.

Turpinājumā pāvests norādīja, ko mums šajā ceļā atgādina apustulis, un proti, ka mēs nekad nedrīkstam pieļaut nekādu sagurumu laba darīšanā. “Nepagurstiet, labu darīdami”, mudināja Francisks. Mums jātic, ka Gars vienmēr nāk palīgā mūsu vājumā un sniedz mums vajadzīgo atbalstu. Tāpēc jāiemācās biežāk piesaukt Svēto Garu. Lūgšana uz Svēto Garu var būt spontāna lūgšana. Tai jānāk no mūsu sirds. Atslēgas vārds ir “nāc” – viņš skaidroja. Mums jāsaka ar saviem vārdiem: “Nāc, [Svētais Gars,] jo man ir grūtības; nāc, jo atrodos tumsā; nāc, jo nezinu, ko darīt; nāc, jo es tūlīt pakritīšu. Nāc! Nāc!” Mums jāiemācās pēc iespējas biežāk piesaukt Svēto Garu. To varam darīt vienkāršiem vārdiem, dažādos savas ikdienas brīžos. To varam darīt arī ar lūgšanas vārdiem, kuru Baznīca skaita Vasarsvētkos.

Pateicoties Svētā Gara klātbūtnei, mēs saglabāsim savu brīvību – piebilda Francisks. Tad mēs būsim brīvi kristieši, nebūsim piesaistīti pagātnei šī vārda negatīvajā nozīmē, nebūsim piesaistījušies visādām lietām, bet būsim brīvi un nobrieduši kristieši. Svētais Gars palīdzēs mums būt brīviem un priecīgiem.