Meklēt

Sinodālā ceļa atklāšana Sinodālā ceļa atklāšana 

Pāvests iesāk sinodālo ceļu: trīs riski, trīs iespējas

Sestdien, 9. oktobrī, Vatikānā pāvests Francisks, gatavojoties 2023. gadā paredzētajai Bīskapu sinodes ģenerālajai asamblejai, iesāka sinodālo ceļu. Svētdien, 10. oktobrī, ar Svēto Misi Svētā Pētera bazilikā notiks tā svinīgā atklāšana.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Plenārsēdes darbos kopā ar pāvestu piedalījās aptuveni 300 dalībnieki no četriem kontinentiem – kardināli, bīskapi, priesteri, reliģisko ordeņu locekļi un laji, kuru vidū bija arī 20 jaunieši. Svētais tēvs savā uzrunā pievērsās trīs riskiem un trīs iespējām.

“Es atgādinu, ka Sinode nav parlamenta sēde”, viņš uzsvēra, “ka Sinode nav viedokļu ievākšana. Sinode ir ekleziāls moments, un Sinodes galvenais varonis ir Svētais Gars. Ja nebūs Svētā Gara, tad nebūs arī Sinodes”. Francisks pauda pārliecību, ka Svētais Gars visus vadīs un atbalstīs ar savu žēlastību, lai varētu kopā iet uz priekšu un klausīties citam citu, lai kļūtu tuvāki cilvēcei un atbildētu tās grūtībām un gaidām. “Mēs izdzīvojam šo Sinodi lūgšanas garā, ar kuru Jēzus dedzīgi vērsās pie Tēva par savējiem: «Lai visi būtu viens» (Jņ 17, 21)”, sacīja pāvests. “Mēs esam aicināti uz vienotību, kopību, brālību, kas rodas no tā, ka mēs jūtamies vienas Dieva mīlestības skauti”. Rezumējot šī notikuma nozīmi, viņš norādīja: “Tāpēc mēs vienā Dieva tautā ejam kopā, lai piedzīvotu, ka Baznīca saņem un izdzīvo vienotības dāvanu un atveras Gara balsij”.

Turpinājumā pāvests pievērsās trim šīs Sinodes atslēgas vārdiem – kopība, līdzdalība, misija. Ar vārdu “kopība”, saskaņā ar Vatikāna II koncila mācību, tiek izteikta Baznīcas daba. “Kopība, tas ir, saliedētība un iekšējā pilnība”, precizēja Francisks, citējot Pāvila VI teikto, “žēlastībā, patiesībā, sadarbībā (…), un misija, tas ir, apustuliskie pūliņi mūsdienu pasaulē”. Taču, lai izvairītos no riska, ka kopība un misija varētu pārvērsties par mazliet abstraktiem jēdzieniem, jau svētais Jānis Pāvils II ieteica, lai Baznīcā notiktu labi sagatavotas sinodes. “Vietējās Baznīcās visiem jāpiedalās to sagatavošanas darbos”, viņš sacīja 1985. gadā. Lūk, tāpēc ir šis trešais vārds “līdzdalība” – piebilda Francisks. Līdzdalība ir prasība, kas izriet no Kristībā saņemtās ticības. “Jo vienā Garā mēs visi esam kristīti” (1 Kor 12, 13). Kristība un tikai Kristība ir izejas punkts Baznīcā – uzsvēra pāvests. Tāpēc visi kristieši ir aicināti piedalīties Baznīcas dzīvē un misijā.

Runājot par Sinodes riskiem, Svētais tēvs norādīja uz formālismu, intelektuālismu un nekustīgumu. Sinode nav tikai notikums ar skaistu ārēju fasādi. Tas ir īstas garīgas izšķiršanas ceļš, ko ejam, ne jau lai sevi parādītu no labākās puses, bet lai labāk sadarbotos ar Dievu. Tāpēc nepietiek tikai ar formu, bet vajadzīga arī substance, instrumenti un struktūras, kas veicina Dieva tautas savstarpējo dialogu un sadarbību, īpaši starp priesteriem un lajiem. Francisks paskaidroja, ka to uzsver tāpēc, ka “reizēm priesteru kārtā ir vērojams zināms elitārisms, kā rezultātā tie attālinās no lajiem; beigās priesteris kļūst par «būdas saimnieku», bet nevis par ganu visai Baznīcai, kas virzās uz priekšu”. Tas prasa dažu vertikālo, sagrozīto un parciālo skatījumu uz Baznīcu, priesterisko kalpojumu, laju lomu, pārvaldīšanu pārskatīšanu un izmainīšanu – viņš piebilda.

Otrais – intelektuālisma risks ir sava veida “runāšana par sevi” un atrautība no Dieva tautas un konkrētās dzīves realitātes. Kas attiecas uz trešo risku, tas ir, nekustīgumu, pāvests to nosauca par “indi” Baznīcas dzīvē. Runa ir par “tā vienmēr tika darīts”, tāpēc labāk “neko nemainīsim”. Tā rezultātā jaunās problēmas tiek risinātas ar vecajām metodēm. Tāpēc svarīgi, lai Sinodes darbā, sākot “no apakšas”, nopietni iesaistītos vietējās Baznīcas.

Francisks atgādināja, ka tas būs žēlastības laiks ar vismaz trīs iespējām. Pirmā iespēja – sistemātiski virzīties uz sinodālu Baznīcu, lai tā būtu atvērta vieta, kur katrs justos kā mājās un varētu piedalīties. Otrā iespēja, ko mums sniedz šī Sinode, ir iespēja kļūt par tādu Baznīcu, kas klausās. Šajā sakarā Svētais tēvs aicināja no jauna atklāt adorācijas lūgšanas nozīmi. Trešā iespēja – veidot Baznīcu, kas būtu tuva sabiedrībai, spējīga draudzēties, justu līdzi un izturētos ar maigumu. Tas ir stils, kāds ir raksturīgs pašam Dievam. Noslēgumā pāvests novēlēja, lai šis Sinodes norises laiks būtu Svētā Gara klātbūtnes piepildīts laiks, un lūdzās, lai nāk Svētais Gars un atjauno Dieva tautu. “Nāc, Gars radītāj, atjauno zemes vaigu. Amen”.

09 oktobris 2021, 13:30