Meklēt

Vatican News
Sinodes atklāšanas Svētā Mise Sinodes atklāšanas Svētā Mise  (Vatican Media)

Pāvests ar Svēto Misi atklāj Sinodi par sinodalitāti

Svētdien, 10. oktobrī, pāvests svinēja Sinodes par sinodalitāti atklāšanas Svēto Misi. Homīlijā viņš atzīmēja, ka Evaņģēlijos Jēzus bieži vien tiek attēlots ceļā, Viņš iet kopā ar cilvēkiem un ieklausās viņos, ieklausās tajā, kas nomāc viņu sirdi. Uzsākot sinodālo gājumu, Francisks aicināja visus – bīskapus, priesterus, reliģiskos, reliģiskās un lajus pajautāt sev – vai arī mēs kā kristīgā kopiena, kas staigā vēstures ceļos, dalāmies cilvēces rūpēs?

Inese Šteinerte - Vatikāns

Sinode nozīmē iet kopā pa to pašu ceļu – skaidroja pāvests. Jēzus, ejot satiek bagātnieku, uzklausa viņu un palīdz saprast, kas ir vajadzīgs, lai iemantotu mūžīgo dzīvi. Satikt, uzklausīt, saprast – tie ir trīs darbības vārdi, pie kuriem pakavējās pāvests. Vispirms – satikt. Evaņģēlijā tiek aprakstīta tikšanās. Satiktais vīrs jautā Jēzum: “Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgo dzīvi” (Mk 10, 17)? Šis jautājums prasa uzmanību, laiku, atvērtību. Jēzus nav vienaldzīgs, Viņš ir atvērts. Viņš apzinās, ka šī tikšanās var izmainīt cilvēka dzīvi. “Arī mēs, kas sākam šo gājumu, esam aicināti kļūt par tikšanās ekspertiem,” teica pāvests Sinodes dalībniekiem. Viņš atgādināja, ka jebkura tikšanās prasa atvērtību, drosmi, gatavību uzklausīt otru. Dievs liek iziet no mūsu statiskajiem ieradumiem. Viss izmainās, ja spējam būt atvērti pret patiesu satikšanos ar Viņu un mūsu starpā.

Otrs vārds – klausīties. Patiesa tikšanās notiek līdz ar klausīšanos. Jēzus uzklausa cilvēka jautājumu un saprot viņa ticības un eksistenciālo nemieru. Jēzus nedod iestudētu atbildi. Viņš klausās. Viņam nav bail klausīties ar sirdi, ne tikai ar ausīm. Bagātniekam tas ļauj brīvi izstāstīt savu stāstu. Kristus atgādina viņam baušļus un viņš sāk runāt par savām jaunības dienām, par savu ticības ceļu, par veidu, kādā meklē Dievu. Pāvests atkal lika pajautāt: kā ir ar klausīšanos mums, Baznīcā? Kā ir ar mūsu “sirds dzirdi”? Vai ļaujam cilvēkiem izteikties, iet ticībā, arī tad, ja šis ceļš ir nelīdzens, vai ļaujam viņiem dot ieguldījumu kopienas dzīvē bez barjerām, atteikumiem un tiesāšanas?

Pāvests norādīja, ka Sinode nozīmē iet pa to pašu ceļu, pa kuru iet Vārds, kurš tapa miesa – sekot Viņa pēdās, klausoties Viņa Vārdu kopā ar citu vārdiem. Tas nozīmē atklāt, ka Svētais Gars pūš pārsteidzošā veidā, lai piedāvātu jaunus maršrutus un jaunu valodu. Gars prasa ieklausīties katras Baznīcas, katras tautas un nācijas jautājumos, rūpēs un cerībās. Ieklausīties arī pasaulē, izaicinājumos un pārmaiņās, ko Viņš liek mūsu priekšā.

Visbeidzot, trešais vārds – saprast, izšķirt. Kad ienākam dialogā, vairs neesam tie paši, kas iepriekš, mēs esam izmainījušies. Jēzus palīdz bagātniekam veikt izšķirošanu. Viņš aicina pārdot visu, kas nospiež viņa sirdi, lai atbrīvotu vietu Dievam. Pāvests teica, ka tā ir vērtīga norāde mums visiem. Sinode ir garīgās izšķirošanas ceļš, ko veic adorācijā, lūgšanā, kontaktā ar Dieva Vārdu. Vārds orientē Sinodi, lai tā nebūtu kā ekleziāla sanāksme, studiju tikšanās, vai politisks kongress, bet gan žēlastības notikums, atveseļošanās process, ko vada Svētais Gars. Šais dienās Jēzus mūs sauc, kā Viņš to darīja ar Evaņģēlijā aprakstīto bagātnieku, lai mēs attīrāmies no pasaulīgā, no mūsu aizvērtības un no arvien atkārtotajiem pastorālajiem modeļiem, un pajautājam, ko Dievs vēlas teikt šai laikā un kādā virzienā mūs vest.

Homīlijas beigās pāvests novēlēja labu ceļu visiem kopā, lai mēs kļūtu par svētceļniekiem, kuri iemīlējušies Evaņģēlijā, lai būtu atvērti Gara pārsteigumiem. Nezaudēsim tikšanās žēlastības brīžus, savstarpējas uzklausīšanas un izšķirošanas brīžus. Lai priecīgi ejam ar apziņu, ka brīdī, kad meklējam Viņu, Viņš ir tas, kurš nāk mums pretim ar savu mīlestību.

Svētās Mises noslēgumā pie altāra piegāja aptuveni 25 cilvēku grupa, kas pārstāvēja Dieva tautu visos kontinentos, lai saņemtu pāvesta svētību. Tās locekļu vidū bija kāds vājredzīgs cilvēks ar savu pavadītāju, divi reliģisko ordeņu locekļi, divi ar jauniešu pastorālo aprūpi saistītie jaunieši, viena kongoliešu ģimene ar diviem bērniem, kura dzīvo Romā, viens pastāvīgais diakons ar sievu un diviem bērniem, viens Romas latīņu rita ticīgo kopienas un viens indiešu sīru-malabariešu rita kopienas jaunietis, viens Libānas maronītu kapelāns, saderināto pāris ar diviem citiem pāriem un kāds jauns priesteris.

10 oktobris 2021, 11:55