Pārvarēt katru vēstures un kultūras barjeru, bet visvairāk par visu, vienaldzību!
Inese Šteinerte - Vatikāns
Pāvests pateicās fondam “Centesimus Annus Pro Pontefice” par darbu, jo īpaši izglītības un formācijas jomās, studiju finansēšanā un jaunu ekonomiski-sociālās attīstības paraugu meklēšanā, kuri tiktu attīstīti saskaņā ar Baznīcas sociālo mācību.
Pāvests aicināja cīnīties pret “finansu kundzību” solidaritātes, sadarbības un atbildības garā, atzīmējot, ka tie ir trīs balsti, kas pieminēti Baznīcas sociālajā mācībā un kas centrā liek cilvēka personu, savstarpējo saistību citam ar citu, un kopējo labumu kā gala mērķi. Tai pašā laikā tā ir pret kolektīvistisku skatījumu, kas šodien parādās jaunā versijā, proti, tehnokrātiskas vienādošanas projektos.
Atgādinājis, ka Baznīcas sociālā mācība ir noenkurota Dieva Vārdā, pāvests tuvāk aplūkoja jau pieminētās solidaritātes, sadarbības un atbildības vērtības. Viņš atgādināja, ka Dievs ir trīs Personu kopība un cilvēkus ved pie sevis īstenošanās caur dāsnu atvērtību pret citiem. Tā ir solidaritāte. Tāpat Dievs ved pie sadarbības ar citiem un pie kalpojuma citiem, jeb atbildības par citiem. Katrā dzīves jomā – darbā, civilajā devumā, attiecībās ar radīto, politikā un citās, esam aicināti būt uzmanīgiem pret citiem, iziet no sevis, ar beznosacījumu attieksmi darboties taisnīgākas un vienlīdzīgākas sabiedrības labā, kur virsroku negūst egoismi un privātas intereses.
“Jēzū, kas kļuva mums par brāli, katru vīrieti atzīstam par brāli un katru sievieti par māsu,” teica pāvests. Viņš piebilda: “Šīs universālās kopības vadīti, bez bailēm varam sadarboties ar katru cilvēku visu cilvēku labā: bez aizvērtības, bez citus izslēdzošas vīzijas, bez aizspriedumiem. Kā kristieši esam aicināti uz mīlestību bez robežām un limitiem, kas liecina par to, ka ir iespējams pārvarēt egoismu, personīgo un nacionālo interešu mūrus. Pārvarēt naudas varas mūrus, ideoloģiju, kas šķir un vairo ienaidu mūrus, pārvarēt katru vēstures un kultūras barjeru un visvairāk par visu vienaldzību, to vienaldzību, kas, diemžēl, ir sastopama katru dienu. Mēs visi varam būt brāļi un tātad, varam domāt un strādāt, un mums jādomā un jāstrādā kā visu brāļiem. Tā varētu šķist neīstenojama utopija. Taču, labāk ticēsim, ka tas ir iespējams sapnis, jo tāds ir paša Dieva, viena un trīsvienīga Dieva sapnis. Tas ir sapnis, kurš ar Viņa palīdzību var sākt īstenoties arī šai pasaulē.”
