Meklēt

Svētīgā Sandra Sabatini Svētīgā Sandra Sabatini 

Francisks pateicas visiem Evaņģēlija lieciniekiem

Uzrunājot aptuveni 12 tk. saulainajā rudens svētdienā Svētā Pētera laukumā sanākušo svētceļnieku, pāvests pateicās visiem misionāriem un pavēstīja, ka Baznīcai ir divas jaunas svētīgās. Viena no viņām ir salīdzinoši nesenā pagātnē 22 gadu vecumā mūžībā aizgājusī medicīnas studente.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” Francisks pastāstīja, ka sestdien Brešā, Itālijas ziemeļos, tika pasludināta par svētīgu Žēlsirdības kalpoņu kongregācijas locekle – māsa Lūcija. Viņa bija lēnprātīga un sirsnīga. Viņa nomira 1954. gadā 45 gadu vecumā, pavadījusi savu dzīvi, nesavtīgi kalpojot citiem. Māsa to darīja pat tad, kad pati bija fiziski slima.

Savukārt Rimini pilsētā, Adrijas jūras piekrastē, svētdien notika kādas jaunietes – Sandras Sabatini beatifikācijas svinības. Viņa bija medicīnas studente, kura 22 gadu vecumā gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. “Prieka pilna meitene, kuru vadīja liela tuvākmīlestība un ikdienas lūgšana. Viņa ar entuziasmu veltīja sevi kalpošanai vājākajiem” – tā viņu raksturoja pāvests Francisks, aicinot visus klātesošos aplaudēt jaunajām svētīgajām.

Sandra Sabatini piedzima 1961. gada 19. augustā Ričonē un jau nākamajā dienā tika nokristīta. Viņas vecāki bija ļoti ticīgi cilvēki. 12 gadu vecumā meitene iepazinās ar priesteri Oresti Benci un pāvesta Jāņa XXIII kopienu, kuras aicinājums pastāv savas dzīves pielīdzināšanā Jēzum un kalpošanā dzīves pabērniem. Šī iepazīšanās bija liktenīga. 1974. gada septembrī Sandra sāka kalpot bērniem ar īpašām vajadzībām, pēc tam kā brīvprātīgā strādāja ar narkotisko vielu atkarībā nonākušajiem, kalpoja trūkumcietējiem utt.

1984. gada 29. aprīlī, kopā ar savu līgavaini Gvido Rossi izkāpjot no automašīnas, viņu notrieca garāmbraucoša mašīna. 2. maijā meitene nomira. Divas dienas pirms traģēdijas viņa savā dienasgrāmatā bija ierakstījusi šādus vārdus: “Šī dzīve, kas ritmiski attīstās, pateicoties regulārai elpai, kura nav mana, man nepieder; to piepilda ar prieku mierpilnās dienas, kas nav manas. Nav nekā šajā pasaulē, kas būtu tavs. Apzinies to, Sandra! Viss ir dāvana, kurā ‘Dāvinātājs’ var iejaukties, kad un kā vēlas. Rūpējies par tev dāvāto dāvanu, padari to skaistāku un piepildi to laikam, kad tas pienāks”. Tas bija jaunās svētīgās atstātais garīgais testaments.

Uzrunā pāvests arī atgādināja, ka 24. oktobrī Baznīca atzīmē Pasaules Misiju dienu un aicināja ticīgos raudzīties uz šīm divām jaunajām svētīgajām kā lieciniecēm, kuras sludināja Evaņģēliju ar savu dzīvi. Svētais tēvs ar pateicību sveicināja visus misionārus – priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un lajus, kuri veltī savu enerģiju kalpošanai Baznīcai, dažreiz samaksājot visaugstāko cenu. Viņi to dara, ne jau lai nodarbotos ar prozelītismu, bet lai ar savu dzīvi būtu Evaņģēlija liecinieki zemēs, kurās cilvēki nepazīst Jēzu – piebilda Francisks. “Liels paldies misionāriem! Arī viņiem sirsnīgus aplausus!”

24 oktobris 2021, 17:00