Meklēt

Vatican News

Slovākija: tikšanās ar ebreju kopienu

Pirmdienas pievakarē Francisks ieradās “Rybné námestie” laukumā, pašā Bratislavas vecpilsētas centrā, lai tiktos ar ebreju kopienu. Tajā vietā paceļas memoriāls par piemiņu vairāk nekā 105 tk. holokausta laikā nogalināto ebreju.

Inese Šteinerte, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētais tēvs ienāk laukumā lēniem soļiem ar noliektu galvu. Tā ir vēsturiski svarīga piemiņas vieta visai Slovākijai; sāpīga – ebrejiem, kuri bronzas pieminekļa priekšā, zem uzraksta Zachor, kas tulkojumā no ebreju valodas nozīmē “Piemini!”, apraud savus dārgos tuviniekus. Viņu dzīves Otrā Pasaules kara laikā salauza nacistu režīms.

Šīs kopienas, kas pēc kara ir samazinājusies uz pusi, priekšā, Francisks ierodas kā “svētceļnieks”, sakot, ka ir šeit, “lai pieskartos šai vietai un pats tiktu šeit aizskarts”. Tāpat kā iepriekšējā dienā Budapeštā, arī no šīs vietas pāvests savā uzrunā raidīja skaļu “kliedzienu” pret visām antisemītisma izpausmēm un uzstājīgi pieprasīja, lai nekad vairs neatkārtojas Dieva tēla “apgānīšana” – visi tie necilvēcīgie akti, kas tika toreiz un tiek arī šodien vērsti pret cilvēku. “Tik daudzu nesaskaņu priekšā, kas piesārņo pasauli, vienmēr esiet miera liecinieki”, mudināja pāvests Slovākijas ebrejus. 

Pateicies par klātesošo ebreju uzrunām un liecībām, Francisks atzīmēja, ka laukums, kurā notiek tikšanās, kopienai ir ļoti nozīmīgs. Tas dzīvu glabā pagātnes piemiņu. Gadsimtu gaitā tas ir veidojis daļu no ebreju kvartāla. Šeit ir strādājis slavenais rabīns Šatams Sofers. Šeit, tieši blakus Kronēšanas katedrālei, atradās sinagoga. Tas liecināja par mierīgu sadzīvi starp divām kopienām, kalpoja par brīnišķīgu vienotības zīmi mūsu tēvu Dieva vārdā. Pāvests apliecināja, ka arī viņš šeit jūt nepieciešamību "novilkt sandales", jo atrodas vietā, kas ir cilvēku brālīguma svētīta Visaugstākā vārdā. Diemžēl, vēlāk Dieva vārds tika panicināts. Otrā Pasaules kara neprātā tika nogalināti vairāk nekā 100 tūkstoši Slovākijas ebreju. Cenšoties iznīcināt ebreju kopienas pēdas, tika sagrauta sinagoga. 

Ir rakstīts: "Tev nebūs Kunga vārdu nelietīgi valkāt" (Izc 20,7). Pāvests atzīmēja, ka Dieva vārds, tas ir, Viņa personīgā realitāte tiek nelietīgi pieminēta, ja tiek pārkāpta pēc Viņa attēla un līdzības radītā cilvēka vienreizējā un neatkārtojamā cieņa. Šeit Dieva vārds ir ticis piesmiets, jo vissmagākā zaimošana ir tad, kad tas tiek izmantots savtīgos nolūkos tā vietā, lai cienītu un mīlētu citus. Daudzi apspiedēji ir deklarējuši "Dievs ir ar mums", taču viņi paši nebija ar Dievu. 

"Dārgie brāļi un māsas," teica pāvests, vēršoties pie Slovākijas ebrejiem, "jūsu vēsture ir jūsu vēsture, jūsu sāpes ir jūsu sāpes. Dažiem no jums šis Shoah memoriāls ir vienīgā vieta, kur pagodināt sev mīļo cilvēku piemiņu. Arī es pievienojos jums. Memoriālā ir ierakstīts - "Zachor".  Piemini! Atmiņa nevar un nedrīkst dot vietu aizmirstībai, jo nebūs ilgstošas brālīguma ausmas, ja pirms tam nebūs izklīdināta nakts tumsa."

Pāvests uzsvēra, ka šis ir laiks, kurā vairs nevar aptumšot Dieva attēlu, kas atspīd cilvēkā. Tāpēc mums ir jāpalīdz cits citam! Jo arī šodien netrūkst liekulīgu elku, kas noniecina Visaugstākā vārdu. Tie ir varas un naudas elki, kas gūst virsroku pār cilvēku, tā ir vienaldzība, kas pagriež seju uz otru pusi, tās ir manipulācijas, kas izmanto reliģiju, cenšoties pacelt to pārāku, vai arī atņemot tai jebkādu vērtību. Bez tam, bieži tiek aizmirsta pagātne, pastāv dusmas un ienaids. Francisks aicināja būt vienotiem, nosodot katru vardarbību, katru antisemītisma formu, un darīt visu, lai netiktu profanēts Dieva attēls cilvēkā. 

"Bet šis laukums, brāļi, ir arī vieta, kur mirdz cerības gaisma," turpināja pāvests. "Šeit katru gadu jūs nākat, lai iedegtu pirmo sveci Hanuka svečturī. Tādējādi tumsā izgaismojas vēsts, ka ne jau iznīcībai un nāvei pieder pēdējais vārds, bet gan atjaunotnei un dzīvībai. Arī tad, ja šai vietā tika iznīcināta sinagoga, kopiena joprojām ir dzīva. Tā ir dzīva un atvērta dialogam. Šeit atkal satiekas mūsu dzīves stāsti. Šeit kopā Dieva priekšā apņemsimies turpināt tuvināšanās un draudzības ceļu."

Francisks atcerējās savu tikšanos ar Slovākijas ebreju un kristiešu kopienu pārstāvjiem 2017. gadā Romā. Viņš izteica prieku, ka pēc tam tika izveidota komisija dialogam ar Katolisko Baznīcu un publicēti daudzi nozīmīgi dokumenti. "Ir labi dalīties un komunicēt to, kas vieno," teica Slovākijas zemes viesis. "Ir labi turpināt taisnīguma un atklātības ceļu, brālīguma ceļu, kas attīra atmiņu un palīdz dziedēt pagātnes ievainojumus, kā arī atgādina par visu labo, kas saņemts un dots."

Saskaņā ar Talmuda mācību, tas, kurš nogalina kaut vienu cilvēku, nogalina visu pasauli, un kas izglābj vienu cilvēku, izglābj visu pasauli. Pāvests uzsvēra, ka katrs cilvēks ir vērts un liela vērtība ir arī tam, ka cilvēki dalās ar citiem. "Pateicos jums, ka no abām pusēm esat atvēruši durvis! Pasaulei ir vajadzīgas atvērtas durvis! Tās ir svētības zīmes pasaulei!" teica pāvests Slovākijas ebreju kopienai. Viņš novēlēja, lai daudzo nesaskaņu vidū, kas piesārņo mūsu pasauli, viņi varētu vienmēr kopā liecināt par mieru.

13 septembris 2021, 18:28