Kāds ir vienotības pamatkritērijs?
Jānis Evertovskis - Vatikāns
Vienotība ir Fokolāru kustības harizma. Kustība kalpo tās veicināšanai Baznīcā, kristiešu starpā un visā pasaulē. Vatikāna II koncils definēja Baznīcu kā dziļas vienotības ar Dievu un visas cilvēces vienotības sakramentu, tas ir, zīmi un instrumentu (sal. Lumen gentium 1). Laikā, kad plosījās karš, Svētais Gars jaunās meitenes Kjāras Ļubikas sirdī iesēja brālības un vienotības sēklu. Šī sēkla attīstījās un tā rezultātā izveidojās Fokolāru kustība. Dievs savā mīlestības spēkā piesaista visu valodu un tautību cilvēkus, lai viņi veicinātu vienotību, neatsakoties no atšķirīgā, no dažādības.
Turpinājumā pāvests norādīja uz “radniecību” starp šo harizmu un bīskapu kalpojumu. Bīskapi kalpo Dieva tautai, lai padziļinātos ticības, cerības un mīlestības vienība. Bīskapa sirdī Svētais Gars iesēj paša Kunga Jēzus vēlēšanos, lai visi kristieši būtu viens par godu un slavu Trīsvienīgajam Dievam, lai tādējādi pasaule ticētu uz Jēzu Kristu – sacīja Francisks.
Viņš atgādināja, ka pāvests un bīskapi kalpo nevis ārējai vienotībai, nevis vienveidībai, bet “vienotības noslēpumam” – Baznīcai Kristū un Svētajā Garā, Baznīcai kā dzīvajam Ķermenim, kā tautai, kas ir ceļā cauri vēsturei un vienlaikus stāv pāri vēsturei. Tā ir tauta, kas ir sūtīta pasaulē, lai liecinātu par Kristu, lai tādējādi Viņš, kas ir Lumen gentium, ļaužu Gaisma, varētu visus ar savu Lieldienu noslēpuma lēnprātīgo un žēlsirdīgo spēku pievilkt pie sevis.
“Dārgie brāļi, mēs varat teikt, ka tas ir «Dieva sapnis»”, turpināja Francisks. “Tas ir Viņa visa un visu samierināšanas un harmonizēšanas Kristū plāns. Tas ir arī brālības «sapnis»”. Pāvests uzsvēra, ka Gars mūs aicina uzdrošināties būt vienotiem. Uzdrošināties vienotību. Tas ir arī šo bīskapu – Fokolāru kustības draugu tikšanās temats. Un jāapzinās, ka vienotība ir dāvana.
Uzrunas noslēgumā Francisks norādīja uz svēto paraugu, kuri drosmīgi tiecās pēc vienotības, dažreiz par to samaksājot ļoti augstu cenu, jo vienotība, ko mums dāvāja un dāvā Jēzus Kristus, nav vienprātība par katru cenu – skaidroja pāvests. Tās fundamentālais kritērijs ir personas cieņas respektēšana, otra cilvēka, sevišķi nabaga, mazākā, atstumtā cienīšana.
