Francisks mudina politiķus nepalikt pie teorētiskām diskusijām

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Iesākot uzrunu, Francisks pievērsās koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sociālajām un ekonomiskajām sekām. Pandēmija daudziem atnesa ne tikai nabadzību, bet arī izraisīja postažu un palielināja spriedzi – viņš atzina, atgādinot, ka cilvēka dzīvība ir dārga un neaizstājama. Tā kā saasinās politiskā un vides krīze, tad “miera līderu” loma vēl nekad nav bijusi tik aktuāla kā tagad.

Pāvests atgādināja, ka, lai gan pandēmija izraisīja krīzi arī pašā politikā, tad tomēr tā var kļūt par izdevību, lai veidotu “labāku politiku”, bez kā nebūtu iespējama brālīgākas sabiedrības attīstība. Svētais tēvs aicināja klātesošos strādāt divos līmeņos – kultūras un institucionālajā līmenī.

Pirmais nozīmē tādas kultūras veicināšanu, kuras centrā būtu cilvēka cieņa un cieņas pilna izturēšanās pret viņa pagātni ar visiem viņa ievainojumiem, kā arī tā dēvētās “tikšanās kultūras” veicināšanu, ieklausoties otrā un viņu pieņemot.

Kas attiecas uz otro līmeni, tad ar steigu jāveicina multilaterāls dialogs un sadarbība, jo multilaterālas vienošanās ļauj labāk nekā bilaterālās pasargāt universālo kopējo labumu un aizstāvēt vājākās valstis.

Noslēgumā Francisks aicināja nepalikt tikai pie teorētiskām diskusijām, bet reāli pieskarties cilvēku brūcēm, un novēlēja strādāt miera un taisnīgākas un brālīgākas sabiedrības labā.