Izdots pāvesta vēstījums Pasaules vecvecāku un veco ļaužu dienā

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Minētie vārdi ir “apsolījums, ko Kungs pirms savas uzkāpšanas debesīs deva mācekļiem un ko šodien atkārto arī tev, dārgo vectēv un dārgā vecāmāte” – raksta Francisks. “Visa Baznīca ir tev līdzās, (…) rūpējas par tevi, tevi mīl un nedomā atstāt tevi vienu!”

Runājot par šādas dienas nozīmi, Svētais tēvs stāsta, ka gribēja to pirmo reizi atzīmēt tieši šogad – pēc garā izolācijas perioda, novēlot, lai katru vecomāti, katru vectēvu, katru sirmgalvi, īpaši vientuļāko, apciemo eņģelis. “Arī tad, kad viss liekas tumsā tīts, kā tas ir šajos pandēmijas mēnešos,” raksta pāvests, “Kungs turpina sūtīt eņģeļus, lai kliedētu mūsu vientulību, un mums atkārto: ‘Es esmu ar tevi katru dienu’”. Kungam ir zināmas mūsu ciešanas. Viņam nav vienaldzīga mūsu vientulība.

Francisks skaidro, ka šie eņģeļi dažreiz ir mūsu mazbērni, citreiz – citi tuvinieki, citreiz draugi vai tie, ar kuriem iepazināmies šajā smagajā laikā. Šajā laikā sapratām, cik svarīgi katram no mums ir apskāvieni un apciemojumi. Taču Kungs mums sūta savu vēstnešus arī caur Dieva Vārdu. Viņš vienmēr ir mums līdzās un sniedz savu mierinājumu.

Pāvests vecvecākiem un sirmgalvjiem atgādina, ka viņu aicinājums ir sargāt saknes, nodot tālāk jauniešiem ticību un rūpēties par mazākajiem. Katram ir pienākums sludināts Evaņģēliju. Un nav tāda vecuma, kad varētu “aiziet pensijā” no šī pienākuma. Nav svarīgi, cik tev ir gadu, vai strādā, vai nestrādā, vai esi palicis viens vai tev ir ģimene, ir jāturpina sludināt Evaņģēliju, jānodod tālāk mazbērniem savas tradīcijas. Tāpēc ir jādodas ceļā un, lai uzsāktu kaut ko jaunu, ir jāiziet no sevis. Pāri visam pāvests aicina sirmgalvjus atvērt savu sirdi Svētā Gara darbībai.

Viņš arī atgādina, ka visiem ir jāiesaistās labākas pasaules celšanā. Un šīs konstrukcijas trīs pīlāri ir: sapņi, piemiņa un lūgšana. Pasaules nākotne būs atkarīga no derības saitēm starp jauno un veco paaudzi. Kurš tad cits, ja ne jaunieši, īstenos savu vecvecāku sapņus? – jautā Francisks. Tāpēc ir jāturpina sapņot. Pateicoties mūsu sapņiem par taisnīgumu, mieru, solidaritāti, jauniešos varēs dzimt jaunas idejas un tādā veidā mēs kopā varēsim veidot nākotni.

Sapņi ir saistīti ar atmiņu – turpina pāvests. Vecie ļaudis ar lielām sāpēm atceras kara laiku. Jaunieši no šīm atmiņām var daudz ko mācīties par mieru. Tās var palīdzēt veidot humānāku pasauli. Atmiņas ir dzīves pamats, bez kā nav iespējams celt neko jaunu.

Pēc tam kā uz ļoti vērtīgu resursu pāvests norāda uz lūgšanu. Lūgšana ir kā plaušas, bet kurām nevar iztikt ne Baznīca, ne pasaule. “Īpaši šajā cilvēcei tik smagajā laikā, kad mēs visi vienā laivā šķērsojam pandēmijas bangojošo jūru, tava lūgšana par pasauli un Baznīcu nav veltīga”, raksta pāvests. Noslēgumā viņš novēl, lai katrs iemācītos visiem, jo īpaši jauniešiem, atkārtot šos mums šodien adresētos mierinājuma vārdus: “Es esmu ar tevi katru dienu”.

Vatikāns ir izdevis arī dekrētu, ar kuru tiek noteikts, ka Pasaules vecvecāku un veco ļaužu dienas ietvarā vecvecāki, vecie ļaudis un visi ticīgie, kuri 25. jūlijā piedalīsies pāvesta Franciska Svētā Pētera bazilikā celebrētajā Svētajā Misē vai dažādās liturģijas svinībās, kas notiks pa visu pasauli, varēs saņemt, izpildot ierastos nosacījumus (sakramentālā grēksūdze, Svētā Komūnija un lūgšana Svētā tēva nodomā) pilnas atlaidas.

Dekrētā teikts, ka pilnas atlaidas tiek piešķirtas arī tiem ticīgajiem, kuri 25. jūlijā veltīs attiecīgu laiku, klātienē vai neklātienē apmeklējot savus vecāka gada gājuma brāļus, kuri atrodas trūkumā vai kādās grūtībās (piemēram, slimos, pamestos, cilvēkus ar īpašām vajadzībām utml.). Bez tam pilnas atlaidas varēs saņemt arī slimie vecie ļaudis un tie, kuri nevarēs iziet no mājām, ja minētās dienas dievkalpojumos piedalīsies ar masu mediju starpniecību.