Pastāvīgajiem diakoniem jābūt kārtīgiem vīriem un tēviem
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Francisks paskaidroja, ka pastāvīgais diakonāts ir Vatikāna II koncila mantojums. Apustuliskajā konstitūcijā Lumen gentium tiek skaidrots, ka diakoni “saņem roku uzlikšanu nevis priesterībai, bet kalpošanai”. Tā nav maznozīmīga atšķirība – viņš uzsvēra, - jo diakonāts, kas iepriekš bija sašaurināts līdz ordinācijas sakramenta zemākajai pakāpei un kalpoja kā pāreja uz priesterību, tagad “atguva savu vietu un specifiku”.
Pāvests atzina, ka tas “palīdz pārvarēt klerikālisma sērgu, kas priesteru kastu nostāda ‘augstāk par’ Dieva tautu”. Klerikālisma būtība pastāv tieši tanī, ka priesteri uzskata sevi ‘pārākus’ par Dieva tautu – skaidroja Francisks, brīdinot, ka, ja tas netiks atrisināts, tad klerikālisms turpinās pastāvēt Baznīcā. Tā kā diakonu uzdevums ir kalpot šai tautai, tad viņi atgādina, ka Baznīcā neviens nedrīkst būt pārāks par citiem.
Baznīcā jāvalda citādākai loģikai – sevis pazemināšanas loģikai. Mēs visi esam aicināti sevi pazemināt, jo Jēzus sevi pazemināja, kļūstot par visu kalpu – turpināja Svētais tēvs. Viņš atgādināja, ka Jēzus māceklim mīlēt nozīmē kalpot un kalpot nozīmē valdīt. Vara pastāv kalpošanā, nevis kaut kur citur. Kalpošanas dimensija ir būtiska katrā kalpojumā. Pretējā gadījumā kalpojums zaudē savu nozīmi. Pāvests arī atgādināja, ka diakoni nav “puspriesteri” vai “otrās šķiras priesteri”, ne arī “luksusa altārzēni”. Viņu uzdevums ir nodoties tuvākmīlestības kalpojumam. Romas diecēzes diakoni aktīvi kalpo Caritas organizācijā un citās institūcijās, kas atbalsta trūkumcietējus.
Noslēgumā Francisks pieskārās dažām svarīgām iezīmēm, ko diakoniem vajadzētu izkopt. Pirmkārt, tā ir pazemība. “Es sagaidu, lai jūs būtu pazemīgi”, viņš sacīja. Skumji redzēt lielīgu bīskapu un priesteri, bet vēl sliktāk ir tad, ja diakons nostāda sevi visas pasaules centrā, vai arī liturģijas vai Baznīcas centrā. “Visam labajam, kas tiek darīts, jātiek darītam noslēpumā starp jums un Dievu. Tādā veidā tas nesīs augļus”, teica pāvests.
“Otrkārt”, viņš turpināja, “es no jums sagaidu, lai jūs būtu kārtīgi laulātie draugi un kārtīgi tēvi, kā arī kārtīgi vectēvi”. Tas nesīs cerību un mierinājumu tiem pāriem, kuri piedzīvo grūtības. Bez tam Svētais tēvs aicināja viņus visu darīt ar prieku un negausties un nežēloties. Šāda liecība ir svarīgāka par visiem sprediķiem.
Treškārt, pāvests norādīja, ka sagaida, lai diakoni būtu kā “nakts sargi”, kuri prastu pamanīt ne tikai nabagus un tos, kuri atrodas tālu, bet kuri palīdzētu ticīgo kopienai saskatīt Jēzu trūkumcietējos un tālajos, kad Viņš caur viņiem klauvē pie mūsu durvīm. Visur ir jāprot saskatīt Kungu. Francisks mudināja diakonus saskatīt Kungu vismazākajos brāļus, kuri lūdz, lai viņus pabaro, pieņem un mīl.
