Meklēt

Vatican News
IRAQ-VATICAN-POPE

Pāvests Irākas valdībai: Lai apklust ieroči un tiek izbeigta vardarbība!

Pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas, pāvests Prezidenta pilī, Bagdādē, tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, sabiedrības pārstāvjiem un diplomātisko korpusu un teica savu pirmo uzrunu. Viņš pieprasīja, lai apklust ieroči, un atgādināja, ka nevienu nedrīkst uzskatīt par otrās šķiras pilsoni.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Es esmu priecīgs par man doto iespēju veikt šo sengaidīto un ilgi loloto apustulisko vizīti Irākas Republikā, ierasties šajā zemē, kas ir civilizācijas šūpulis un caur patriarhu Ābrahamu un daudziem praviešiem ir cieši saistīta ar pestīšanas vēsturi un lielajām reliģijām – jūdaismu, kristietību un islāmu”, tie bija Franciska pirmie vārdi Irākā. Pateicies valsts prezidentam par uzaicinājumu un apsveicis diplomātiskā korpusa un sabiedrības pārstāvjus, viņš sirsnīgi sveicināja arī šīs zemes bīskapus, priesterus, reliģisko ordeņu locekļus un visus katoļticīgos. “Es nāku kā svētceļnieks”, viņš sacīja, “lai iedrošinātu viņus būt irākiešu sabiedrībā par ticības, cerības un mīlestības lieciniekiem”.

Pāvests apsveica arī citu kristīgo Baznīcu un kopienu locekļus, musulmaņus un citu reliģiju pārstāvjus, un novēlēja, lai Dievs dod visiem soļot kopā kā brāļiem un māsām stingrā pārliecībā, ka reliģijas ar savu autentisko mācību mudina cieši turēties pie miera, savstarpējās iepazīšanas, cilvēciskās brālības un visu līdzāspastāvēšanas vērtībām.

Pieskaroties Covid-19 pandēmijai un tās sekām, Francisks atgādināja, ka šī krīze no katra prasa kopīgus pūliņus, lai spertu daudzus nepieciešamos soļus. Un viens no šādiem soļiem ir vienlīdzīga vakcīnu sadale, lai tās būtu pieejamas visiem. Taču ar to nepietiek – viņš uzsvēra. Šī krīze sevišķi ir aicinājums pārskatīt mūsu dzīves veidu un jēgu. Runa ir par to, lai mēs izietu no šī pārbaudījuma labāki nekā bijām iepriekš un veidotu tādu nākotni, kas būtu vairāk balstīta uz tā, kas mūs vieno, nevis šķir.

Runājot par pēdējo gadu desmitu kariem, terorismu un konfliktiem, kas bieži vien balstās uz fundamentālismu, kas nespēj pieņemt dažādu etnisko un reliģisko grupu, ideju un kultūru mierīgu līdzāspastāvēšanu un izraisa lielas ciešanas, pāvests īpaši pieminēja Jazīdus. Viņi kļuva par bezjēdzīgā un necilvēcīgā barbarisma nevainīgajiem upuriem, tika vajāti un nogalināti savas reliģiskās piederības dēļ, un viņu identitāte un izdzīvošana ir apdraudēta. Tāpēc mēs varēsim nostāties uz patiesa atjaunotnes ceļa un atstāt jaunajām paaudzēm labāku, taisnīgāku un humānāku pasauli tikai tad, ja mums ar savām atšķirībām izdosies citam uz citu raudzīties kā uz vienas un tās pašas cilvēku saimes locekļiem – norādīja pāvests. Viņš atzina, ka reliģiskā, kultūru un etniskā dažādība, kas bija raksturīga irākiešu sabiedrībai tūkstošiem gadu garumā, ir vērtīgs resurss, no kura var smelt, bet nevis šķērslis, ko jāiznīcina. “Šodien Irāka ir aicināta visiem, īpaši Tuvajiem Austrumiem, parādīt, ka atšķirībām, tā vietā, lai izraisītu konfliktus, ir jāpalīdz veicināt sabiedrības dzīvē harmoniju”, uzsvēra Svētais tēvs.

Uzrunas turpinājumā pāvests norādīja, ka brālīga līdzāspastāvēšana prasa pacietīgu un atklātu dialogu, ko aizsargā taisnīgums un tiesību ievērošana. To jāveic, par pamatu ņemot savu dziļāko identitāti, proti to, ka mēs esam vienīgā Dieva un Radītāja bērni. Sabiedrība, ko iezīmē brālīga vienotība, ir tāda sabiedrība, kuras locekļi piekopj solidaritāti. Pateicoties solidaritātei, mēs varam otru uzlūkot kā savu tuvāko, kā ceļabiedru – viņš atgādināja.

Beidzoties krīzei, nepietiek ar atjaunotni, bet šo atjaunotnes darbu ir jāveic labi – tā, lai visi varētu dzīvot personas cienīgu dzīvi. Tādēļ Francisks aicināja klātesošos politiķus un diplomātus veicināt šo brālīgās solidaritātes garu, cīnīties ar korupcijas sērgu, varas ļaunprātīgu izmantošanu un nevienlīdzību. Taču arī ar to nepietiek – viņš piebilda. Vienlaikus ir jāveicina taisnīgums, godīgums un caurspīdīgums, lai tādējādi plauktu solidaritāte un varētu attīstīties veselīga politika, kas dotu visiem, īpaši jauniešiem, cerību uz labāku nākotni.

“Es nāku kā gandarītājs, kurš lūdz piedošanu Debesīm un brāļiem par tik daudzām iznīcībām un jēlībām”, teica pāvests. “Kristus, Miera Karaļa, vārdā es nāku kā miera svētceļnieks. Cik gan daudz šo gadu laikā mēs lūdzāmies par mieru Irākā!” Viņš atgādināja, ka svētais Jānis Pāvils II netaupīja iniciatīvas, bet jo īpaši viņš upurēja par to savas lūgšanas un ciešanas. Un Dievs uzklausa, vienmēr uzklausa! Mums, no savas puses, ir Viņā jāklausās un jāstaigā Viņa ceļus.

“Lai apklust ieroči! Lai šeit un visur tiek ierobežota to izplatība!”

Lai tiek pārtrauktas partikulārās intereses, ārējās intereses, kam nerūp vietējie iedzīvotāji. Lai tiek dots vārds miera veicinātājiem; mazajiem, trūcīgajiem, vienkāršajiem cilvēkiem, kuri grib dzīvot, strādāt un lūgties mierā!

“Pietiek ar vardarbību, ekstrēmismu, frakcijām, neiecietību!”

Lai tiek dota vieta visiem pilsoņiem, kuri grib kopā veidot šo valsti ar atklātu, vaļsirdīgu un konstruktīvu dialogu; tam, kurš iestājas par izlīgšanu un kopējā labuma labā ir gatavs nolikt pie malas savas intereses!

Pāvests atgādināja, lai neviens netiktu uzskatīts par otrās šķiras pilsoni, un norādīja, ka arī starptautiskajai kopienai pienākas izšķirošana loma miera veicināšanā šajā zemē un visos Tuvajos Austrumos. Vajadzīga pasaules līmeņa sadarbība, lai tiktu galā arī ar ekonomisko nevienlīdzību un reģionālajiem saspīlējumiem, kas apdraud šo zemju stabilitāti.

Francisks pateicās arī visām tām valstīm un organizācijām, kas palīdz bēgļiem, tai skaitā katoliskajām aģentūrām, kas nesavtīgi atbalsta civiliedzīvotājus. Šāda palīdzība ir tuvākmīlestības un taisnības žests, un ar to tiek veicināts ilgtspējīgs miers. Svētais tēvs aicināja valstis arī turpmāk sniegt draudzīgu palīdzības roku irākiešu tautai un sadarboties ar vietējām valdībām, neuzspiežot savas politiskās vai ideoloģiskās intereses.

“Reliģijai pēc būtības ir jākalpo mieram un brālībai. Dieva vārdu nedrīkst izmantot, lai attaisnotu slepkavības, izsūtījumu, terorismu un apspiešanu.”

Tieši otrādi, Dievs, kurš visus apveltīja ar vienādu cieņu, aicina mūs izplatīt mīlestību, labvēlību un saskaņu.

Irākā arī katoļu Baznīca grib būt draugos ar visiem un dialoga ceļā konstruktīvi līdzdarboties ar citām reliģijām miera labā. Sensenā kristiešu klātbūtne šajā zemē un viņu ieguldījums sabiedriskajā dzīvē ir bagātīgs mantojums. Viņi kā pilntiesīgi, brīvi un atbildīgi pilsoņi ar savu līdzdalību apliecinās, ka veselīgs reliģiskais, etniskais un kultūras plurālisms var veicināt valsts labklājību un harmoniju – sacīja pāvests, uzrunājot Irākas valdību, sabiedrības pārstāvjus un diplomātisko korpusu.

05 marts 2021, 14:56