Meklēt

Martā lūgsimies par labu grēksūdzi

Martā Francisks aicina lūgties, lai mēs no jauna dziļi izdzīvotu Izlīgšanas sakramentu un tādā veidā varētu piedzīvot bezgalīgo Dieva žēlsirdību.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Šī mēneša lūgšanu nodoms, ko Svētais tēvs uztic visai Baznīcai, ir veltīts Grēksūdzes jeb Izlīgšanas sakramentam. Viņš aicina no jauna atklāt šī sakramenta lielo žēlastību un tās atjaunojošo spēku. Iet pie grēksūdzes nenozīmē nostāties tiesneša priekšā, bet ierasties uz satikšanos ar Tēvu, kurš vienmēr mūs pieņem un mums piedod. “Lūgsimies”, uzsver pāvests, “lai Dievs dod savai Baznīcai žēlsirdīgus priesterus, bet nevis mocītājus”.

“Kad es eju pie grēksūdzes, es eju, lai tiktu dziedināts, lai dziedinātu savu dvēseli”, saka Francisks video vēstījumā. “Es eju, lai kļūtu garīgi veselāks. Lai izietu no nožēlojamā stāvokļa un iemantotu žēlsirdību. Grēksūdzes būtība pastāv nevis grēkos, ko pasakām, bet dievišķajā mīlestībā, ko saņemam un kas mums ir vienmēr vajadzīga. Grēksūdzes būtība ir tanī, ka Jēzus mūs gaida, uzklausa un mums piedod. Atcerieties sekojošo: vēl pirms mūsu kļūdām, tie esam mēs, kuri esam klātesoši Dieva sirdī. Lūgsimies, lai mēs no jauna dziļi izdzīvotu Izlīgšanas sakramentu un tādā veidā piedzīvotu bezgalīgo Dieva žēlsirdību. Un lūgsimies, lai Dievs dod savai Baznīcai žēlsirdīgus priesterus, bet nevis mocītājus”, aicina pāvests savā uzrunā.

Francisks sava pontifikāta laikā vairākkārt ir pievērsies Izlīgšanas sakramentam, tā nozīmei un aicinājis priesterus būt žēlsirdīgiem. Savā apustuliskajā vēstulē Misericordia et misera, kas iznāca Žēlsirdības jubilejas gada noslēgumā, 2016. gadā, viņš mudina garīgos ganus būt tikpat līdzjūtīgiem un pacietīgiem, cik līdzjūtīgs un pacietīgs ir Jēzus. Viņš tos aicina būt “tēvišķā maiguma lieciniekiem” un nesavtīgiem Dieva piedošanas došanā. Žēlsirdība Baznīcas dzīvē nav iestarpinājums – viņš uzsver. Žēlsirdība ir pati esence, kas ļauj atklāties Evaņģēlija patiesībai. Viss atklājas žēlsirdībā. Viss atrisinās Tēva žēlsirdīgajā mīlestībā. Žēlsirdība ir no mīlestības izrietoša konkrēta rīcība, kad cilvēks, saņemot piedošanu, tiek pārveidots. Debesu Tēvs mums to dāvā brīvi, tādējādi izmainot mūsu dzīvi. Dieva žēlsirdība ir mūžīga – raksta pāvests. Šajā dokumentā viņš atgādina, ka būtu svarīgi, lai Izlīgšanas sakramentam atkal tiktu ierādīta centrālā vieta kristieša dzīvē, jo grēksūdzē mēs piedzīvojam Debesu Tēva apskāvienu un atgūstam savu Dieva bērnu cieņu.

Arī vēl pavisam nesen – šī gada 14. februārī, uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, Francisks aicināja pateikties žēlsirdīgajiem biktstēviem un atgādināja, ka Dievs nekad nenogurst piedot.

Atgādināsim, ka saskaņā ar Katoliskās Baznīcas katehisma mācību, Izlīgšanas sakramenta garīgās sekas ir: izlīgšana ar Dievu, kā rezultātā gandarītājs atgūst žēlastību; izlīgšana ar Baznīcu; mūžīgā soda, kas pienākas par nāvīgiem grēkiem, atlaišana; atbrīvošana, vismaz daļēja, no laicīgā soda par grēkiem, kas ir grēka sekas; sirdsapziņas miers un garīgais iepriecinājums; kā arī kristīgajai cīņai nepieciešamo garīgo spēku pieaugums.

02 marts 2021, 17:01