Meklēt

Vatican News
Pāvests Francisks PJD laikā Panamā 2019. gadā Pāvests Francisks PJD laikā Panamā 2019. gadā  (Vatican Media)

Astoņi pāvesta Franciska pontifikāta gadi

2013. gada 13. martā kardināls Horhe Mario Bergoljo tika ievēlēts svētā Pētera pēcteča amatā. Viņš ir pirmais pāvests jezuīts, pirmais no Amerikas kontinenta un pirmais, kurš izvēlējās vārdu Francisks. Viņš ir otrais pāvests, kurš apmeklēja Latviju. Šos astoņus pontifikāta gadus ir iezīmējušas iniciatīvas un reformas, kuru mērķis ir dot visiem kristiešiem jaunu misionāro impulsu, lai tādējādi visai cilvēcei atklātu Jēzus mīlestību.

Jānis Evertovskis - Vatikāns

„Habemus Papam” (Mums ir pāvests) – šodien aprit 8 gadi kopš atskanēja šis prieka pilnais paziņojums. 2013. gada 13. martā pulksten 20.22, pēc Romas laika, uz Svētā Pētera bazilikas balkona iznāca 76 gadus vecais argentīniešu kardināls Horhe Mario Bergoljo, kurš pieņēma Franciska vārdu. Mūžīgajā pilsētā toreiz valdīja liels saviļņojums. Jau uzreiz pēc balto dūmu pacelšanās no Siksta kapelas skursteņa, cilvēki straumēm plūda uz Svētā Pētera laukumu, lai, neskatoties uz drēgno laiku, pirmo reizi tiktos ar jauno pāvestu. Tā bija pirmā reize, kad jau pie pirmās satikšanās ar saviem ticīgajiem Svētais tēvs pazemīgi noliecās tautas priekšā un aicināja to par viņu lūgties. “Un tagad sāksim šo ceļu: bīskaps un tauta (…)”, viņš sacīja. “Man jums ir viens lūgums: Lūdzieties, lai Kungs mani svētī”.

Francisks ir 266. pāvests. Viņa pontifikāta atslēgas vārdi ir tuvība, sinodalitāte un misionārais gars. Viņš aicina Baznīcu nemitīgi iziet un doties uz perifērijām – iet pie nabagiem, trūkumcietējiem, vecajiem ļaudīm, slimajiem, ieslodzītajiem un visiem pamestajiem. Viņa uzmanība ir pievērsta eksistenciālajām un ģeogrāfiskajām perifērijām. Viņš vēlas, lai Baznīcas durvis būtu atvērtas visiem, lai tā būtu “lauka slimnīca”, kura nebaidītos no “maiguma revolūcijas”.

Jaunievēlētā pāvesta darbības pirmā novitāte bija rīta Svētās Mises Vatikāna viesu nama kapelā – mājā, kur, starp citu, viņš apmetās uz dzīvi, nepārvācoties uz Apustulisko pili. Tās nelielajā kapelā viņš sāk celebrēt Svētās Mises un spontāni teikt īsas homīlijas draudzes prāvesta stilā. Tādā veidā Francisks nodibina tiešu dialogu ar ticīgajiem, ievedot viņus Dieva Vārda dziļumos. 2020. gada martā, sākoties pandēmijai, viņš paliek līdzās visai pasaulei. Viņš katru rītu turpina celebrēt Svētās Mises, kuras no 9. marta līdz 18. maijam Vatikāna mediji translē tiešraidē. Svētais tēvs lūdzas par ārstiem, medmāsām, slimniekiem, ģimenēm, darbu zaudējušajiem strādniekiem un daudziem citiem un skaidro katrai dienai veltītos Svēto Rakstu fragmentus. Šai laikā arī tie, kuri atrodas tālu no Baznīcas, sajūt pāvesta rūpes un atbalstu. Viņa dievkalpojumiem tiešsaistē sekoja līdzi arī daudzi mūsu tautieši gan Latvijā, gan citur pasaulē.

2013. gadā Francisks saraksta savu pirmo apustulisko pamudinājumu “Evangelii gaudium” (Evaņģēlija prieks), ko var uzskatīt par īstu viņa pontifikāta programmu, un izdod pirmo encikliku “Lumen fidei” (Ticības gaisma), kas ir sadarbības vēl ar iepriekšējo pāvestu auglis. Benedikts XVI to bija iesācis, bet Francisks pabeidza. 2013. gadā viņš izveido “Kardinālu padomi” ar mērķi sākt Romas Kūrijas reformu.

2014. gadā savā pastorālajā darbībā pāvests īpašu uzmanību pievērš ģimenei, veltot ģimenes tematam Bīskapu sinodi. Viņš apzinās, ka mūsdienu sekularizētā sabiedrība smagi uzbrūk ģimenei, pakļaujot riskam bērnu un vecāku tiesības – sevišķi tās, kas attiecas uz morālo un reliģisko audzināšanu. Tādēļ 2016. gada 8. aprīlī izdotajā apustuliskajā pamudinājumā “Amoris laetitia” (Mīlestības līksme) pāvests izceļ uz nešķiramajām laulības saitēm starp vīrieti un sievieti balstītās ģimenes nozīmi un skaistumu. Tomēr reizē viņš reāli skatās arī uz cilvēka trauslumu un ņem vērā, ka daži atrodas īpašās situācijās (piemēram, tie, kuri ir šķīrušies un izveidojuši jaunas saistības). 2014. gadā Francisks nodibina arī Pontifikālo Bēnu aizsardzības komisiju un nāk klajā ar divām nozīmīgām diplomātiskām iniciatīvām – Vatikāna dārzos sarīko lūgšanas par Svēto Zemi tikšanos, uz kuru uzaicina Izraēlas prezidentu un Palestīnas pašpārvaldes vadītāju, kā arī iesaistās diplomātisko attiecību starp ASV un Kubu veidošanā.

2015. gadā pāvests lielu uzmanību velta radītā aizsardzībai un izdod encikliku “Laudato si’”. Pirmo septembri viņš pasludina par Vispasaules lūgšanu dienu par radītā aizsardzību.

2016. gadu iezīmē žēlsirdība. Tas ir Dieva žēlsirdībai veltīts jubilejas gads, kura temats ir: “Esiet žēlsirdīgi kā tēvs”. Viņa rūpes par trūkumcietējiem un pamestajiem cilvēkiem vēl vairāk konkretizējas tā sauktajās “Žēlsirdības piektdienās”, kad viņš privāti apmeklē dažādas struktūras, kas veltītas nabagiem, slimajiem un atstumtajiem. Ļoti zīmīgs datums ir 12. februāris, kad Francisks Kubā tiekas ar Maskavas un visas Krievijas patriarhu Kirilu, un abi paraksta kopīgu deklarāciju, ar kuru apņemas stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem – veicināt kristiešu vajāšanu un karu izbeigšanu, starpreliģiju dialogu, palīdzēt migrantiem un bēgļiem, aizstāvēt dzīvību un iestāties ģimenes labā.

2017. gadā pāvests Francisks sper vēl vienu svarīgu soli uz priekšu miera un trūkumcietēju labā. Kas attiecas uz diplomātisko lauku, 20. septembrī Apvienoto Nāciju mītnē Ņujorkā Svētais Krēsls ir viena no pirmajām valstīm, kas paraksta un ratificē “Līgumu par kodolieroču aizliegšanu”. Kas attiecas uz pastorālo jomu, gads iezīmējas ar to, ka tiek atzīmēta pirmā Vispasaules Trūkumcietēju diena. Svētais tēvs grib visiem atgādināt, ka nabagos un trūkumcietējos ir klāt esošs pats Jēzus. Viņi ir tie, kuri atver mums vārtus uz debesīm. Viņi ir mūsu “paradīzes ieejas karte”.

2018. gadā Vatikānā notiek jauniešiem veltītā Bīskapu sinode. Francisks viņiem atgādina, ka ticība nav teorija, bet ir satikšanās ar dzīvo Jēzu, un aicina viņus kļūt par tuvākajiem saviem līdzcilvēkiem. Šis aicinājums kļūst vēl izteiktāks pēcsinodālajā apustuliskajā pamudinājumā “Christus vivit”, kas tiek parakstīts 2019. gadā. “Jūs esat Dieva tagad”, raksta pāvests, aicinot jauniešus neatkāpties mūsdienu izaicinājumu priekšā un veltīt savu uzmanību tiem, kuriem klājas visgrūtāk. 2018. gadā tiek parakstīts Provizoriskais līgums starp Svēto Krēslu un Ķīnas Tautas Republiku. 2018. gada septembrī Francisks apmeklē Baltijas valstis, tai skaitā Latviju.

2019. gadā pāvests kopā ar Al-Azhāras galveno imamu Ahmedu Al-Tajebu Abū Dabī paraksta deklarāciju par brālīguma un miera veicināšanu, Vatikānā noorganizē rekolekcijas Dienvidsudānas valdības pārstāvjiem, kuru laikā lūdz viņus pārtraukt karošanu, un Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta delegācijai uzdāvina dažus Svētā Pētera relikviju fragmentus. Šis žests ir kā apliecinājums draudzīgajai ekumeniskajai sadarbībai starp abām Baznīcām.

2020. gadā, kad pasauli pārņem Covid-19 pandēmija, Svētais tēvs paliek līdzās savam ganāmpulkam un visai cilvēcei. Kā jau minēts, līdz 18. maijam viņš katru rītu celebrē Svētās Mises, kas tiek translētas tiešraidē, un lūdzas par visiem cilvēkiem visā pasaulē. Daudziem acu priekšā joprojām stāv skati ar plašo un tukšo Svētā Pētera laukumu lietainajā un tumšajā 27. marta vakarā, kad Francisks viens pats brīnumainā Krucifiksa un Dievmātes svētgleznas priekšā lūdzas par ciešanu piemeklēto pasauli. Šajā gadā viņa vadītās vispārējās audiences un “Kunga eņģelis” lūgšanas, ar dažiem izņēmumiem, notiek bez ticīgo piedalīšanās un tiek translētas tikai tiešraidē. 2020. gadā iznāk pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums “Querida Amazonia” un trešā enciklika “Fratelli tutti”. Gads noslēdzas ar paziņojumu par apustulisko ceļojumu uz Irāku. Vēsturiskais ceļojums notika 2021. gadā, no 5. līdz 8. martam.

Sava pontifikāta astoņu gadu laikā pāvests Francisks ir veicis 33 ārzemju ceļojumus un 25 ceļojumus pa Itāliju. Viņš nemitīgi aicina ticīgos dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, rūpēties par kopējo labumu un veicināt tikšanās kultūru. Francisks ir novadījis vairāk nekā 340 vispārējās audiences, 450 Angelus un Regina Coeli lūgšanas, un 7 kardinālu konsistorijus, Kardinālu kolēģijā uzņemot 101 jaunu kardinālu. Vatikāna viesu nama kapelā rīta Euharistijas svinību laikā ir pateicis 790 homīlijas. Viņš ir pasludinājis vairākus jubilejas gadus, piemēram, konsekrētajai dzīvei veltīto gadu, Svētajam Jāzepam un Amoris-Laetitia ģimenei veltīto gadu. Francisks ir iedibinājis vairākas vispasaules mēroga “dienas”. Pēdējā – Vispasaules Vecvecāku un veco ļaužu diena, kas pirmo reizi tiks atzīmēta šī gada jūlijā, tuvojoties Jēzus “vecvecāku” Joahima un Annas liturģiskās piemiņas dienai.

13 marts 2021, 13:16