Pāvests vēstījumā Lielajam gavēnim: atjaunot ticību, cerību un mīlestību

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Francisks atgādina, ka gavēšana, lūgšana un žēlsirdības darbi ir mūsu atgriešanās nosacījums un izpausme. Nabadzības un atteikšanās (gavēšanas) ceļš, ievainotajam cilvēkam pievērstais mīlestības skatiens un viņam izrādītie mīlestības žesti (žēlsirdības darbi), kā arī dialogs ar Tēvu, kāds ir raksturīgs mīlošam dēlam (lūgšana), ļauj mums iemiesot patiesu ticību, dzīvu cerību un darbīgu tuvākmīlestību.

Runājot par ticību, pāvests uzsver, ka tā mudina mūs pieņemt Patiesību un kļūt par tās lieciniekiem Dieva un mūsu brāļu un māsu priekšā. Šajā Lielā gavēņa laikā pieņemt un izdzīvot Patiesību, kas mums ir atklājusies Kristū, vispirms nozīmē ļaut sevi aizsniegt Dieva Vārdam, ko no paaudzes uz paaudzi mums nodod Baznīca – skaidro Svētais tēvs. Šī Patiesība nav intelektuāls veidojums, domāts tikai dažiem izredzētajiem augstākiem prātiem, bet ir vēsts, ko mēs saņemam un varam izprast, pateicoties sirds gudrībai – pateicoties sirdij, kas atvērta Dievam, kurš mūs mīl pirms mēs vispār to apzināmies. Šī Patiesība ir pats Kristus.

Gavēšana mums palīdz no jauna atklāt Dieva dāvanu un izprast sevi pašus, kas esam radīti pēc Viņa attēla un līdzības. Gavēšana mums palīdz vairāk mīlēt Dievu un savus tuvākos. Francisks atgādina, ka Lielais gavēnis ir laiks, lai ticētu jeb pieņemtu Dievu savā dzīvē un ļautu Viņam iemājot mūsos. Gavēt nozīmē atbrīvot savu dzīvi no visa, kas to piegružo, arī no informācijas pārsātinājuma – vai tā būtu patiesa, vai maldīga informācija - , kā arī no patēriņa lietām, lai tādējādi mēs atvērtu savas sirds durvis Tam, kurš nāk pie mums, būdams visā nabags, bet “pilns žēlastības un patiesības” – Dieva Dēlam, Pestītājam.

Attiecībā uz cerību pāvests norāda, ka tā it kā “dzīvais ūdens”, pateicoties kuram mēs varam turpināt savu ceļu. Jēzus, paziņojot par savām gaidāmajām ciešanām un nāvi, jau pasludina cerību, sakot: “Trešajā dienā es celšos augšā” (Mt 20, 19). Jēzus mums vēstī par Tēva žēlsirdībai plaši atvērtu nākotni. Cerēt ar Viņu un pateicoties Viņam, nozīmē ticēt, ka vēsture nebeidzas ar mūsu kļūdām, mūsu agresiju, netaisnībām un grēku, kas piesit krustā Mīlestību. Cerēt nozīmē no Viņa Sirds smelt Tēva piedošanu – raksta Francisks.

Vēstījuma turpinājumā pāvests norāda, ka šajā raižu pilnajā laikā, kurā mēs dzīvojam un kad viss liekas trausls un nedrošs, runāt par cerību var likties kā tāda provokācija. Taču Lielā gavēņa laiks ir domāts cerībai, paredzēts tam, lai mēs atkal pievērstu savu skatienu Dieva pacietībai. Dievs turpina rūpēties par savu radību – atgādina Svētais tēvs. Saņemot piedošanu Izlīgšanas sakramentā, kas ir pats kodols mūsu atgriešanās procesā, arī mēs paši kļūstam par piedošanas sējējiem.

Pāvests mūs aicina Lielajā gavēnī būt iejūtīgākiem un vairāk iedrošināt citus, jo iedrošinājuma vārdi nes mierinājumu un dod spēku. Lai nestu cerību, dažreiz pietiek būt laipnam, atstāt pie malas savas raizes un prioritātes, lai tādējādi pievērstu uzmanību otram cilvēkam, dāvātu viņam savu smaidu, pateiktu kaut ko iedrošinošu un laikā, kad valda liela vienaldzība, prastu otrā ieklausīties – raksta Francisks, atsaucoties uz savu encikliku “Fratelli tutti”.

Kad mēs garīgi sakopojamies un iegrimstam klusā lūgšanā, mēs saņemam cerību kā iedvesmu un iekšēju gaismu, kas izgaismo ar mūsu misiju saistītos izaicinājumus un izvēles. Tādēļ ir būtiski apstāties, lai nodotos lūgšanai un sirds klusumā satiktu maigo Tēvu. Pāvests piebilst, ka izdzīvot Lielo gavēni ar cerību nozīmē justies jaunā laika lieciniekiem Kristū Jēzū, saņemt cerību no Kristus, kurš atdod savu dzīvību uz Krusta un kuru trešajā dienā Dievs pieceļ augšā no miroņiem, un būt vienmēr gataviem atlīdzināt katram, kas prasa no mums norēķinu par to cerību kas ir mūsos (sal. 1 Pēt 3, 15).

Par tuvākmīlestību pāvests saka, ka tā ir viscēlākā mūsu ticības un cerības izpausme. Mīlestība priecājas, redzot otru augam. Turpretī, kad otrs cieš no vientulības, slimības, no tā, ka viņam nav pajumtes, ka viņš tiek nicināts vai atrodas trūkumā, arī mīlestība cieš. Mīlestība mūs mudina iziet no sevis, dalīties ar citiem un aust vienotības audeklu. Mīlestība ir dāvana, kas piešķir mūsu dzīvei jēgu. Izdzīvot Lielo gavēni ar mīlestību nozīmē rūpēties par tiem, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ cieš, ir pamesti vai dzīvo bailēs. Laikā, kad valda liela nedrošība par nākotni, Svētais tēvs aicina mūs visus paturēt prātā pravieša Isaja vārdus: “Nebīsties, jo es tevi izglābu” (43, 1) un ar savu žēlsirdīgo rīcību sēt paļāvību un palīdzēt otram sajust, ka Dievs viņu mīl kā savu dēlu.