Meklēt

Pāvests svētī slimu bērnu Pāvests svētī slimu bērnu 

Slimnieku aprūpes pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un cieņa

Pieminot Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanos Lurdā, 11. februārī Baznīca atzīmē Pasaules Slimnieku dienu. Pāvests Francisks šīs dienas vēstījumā norāda, ka slimnieku aprūpes pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un cieņas pilnas attiecības. Dokumenta temats: “Viens ir jūsu Mācītājs, un jūs visi esat brāļi (Mt 23, 8)”.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pasaules Slimnieku dienas temats ir izvēlēts no Evaņģēlija fragmenta, kurā Jēzus nosoda to ļaužu liekulību, kuri runā, bet nedara (sal. Mt 23, 1-12). Svētais tēvs atzīst, ka neviens nav pasargāts no liekulības savā ticības dzīvē. Ticība ir būtiski saistīta ar dzīvi, ar patiesām rūpēm par saviem līdzcilvēkiem. Jēzus mums piedāvā apstāties, ieklausīties cilvēkā, kas cieš, izveidot ar viņu tiešas un personīgas attiecības, just viņam līdzi un atbalstīt viņu.

Slimībā mēs piedzīvojam savu trauslumu un saprotam, cik ļoti mums ir vajadzīgs otrs. Mēs vairāk apzināmies, ka esam tikai radības un atkarīgi no Dieva – atgādina pāvests. Slimībā iznirst jautājumi par dzīves jēgu, un mēs, tāpat kā Ījabs, atklājam Dievu.

Turpinājumā Francisks atzīst, ka pandēmija izgaismoja dažādus robus slimo un veco ļaužu aprūpē un, līdz ar to, politikā, kā arī parādīja, uz kādu nesavtību ir spējīgi veselības aprūpes darbinieki, brīvprātīgie, strādnieki, priesteri, reliģisko ordeņu ļaudis un citi. Viņi ar savu atbildības sajūtu un mīlestību sniedza lielu atbalstu slimajiem un viņu ģimenes locekļiem. Runājot par robiem, pāvests atgādina, ka resursu investēšanai slimnieku aprūpē ir jābūt prioritātei, saistītai ar principu, ka veselība ir primārs kopējais labums.

“Tuvība, patiešām, ir vērtīgs balzāms, kas palīdz un sniedz mierinājumu tiem, kuriem slimība sagādā ciešanas”, raksta Francisks. Mēs, kristieši, esam aicināti dzīvot kā labie samarieši, būt žēlsirdīgi kā Tēvs un mīlēt, jo īpaši mīlēt slimos, vājākos un tos brāļus, kuri cieš. Šī tuvība mums jāizdzīvo ne tikai personīgi, bet arī kā kopienai.

Šajā kontekstā pāvests atgādina to, cik svarīga ir brālīga solidaritāte, kas konkrētā veidā izpaužas kalpošanā un kurai var būt ļoti dažādas formas, kuras visas ir orientētas uz tuvākā atbalstīšanu. “Kalpot nozīmē rūpēties par tiem, kuri mūsu ģimenēs, sabiedrībā, tautā ir vāji”, viņš raksta. Kalpošana vienmēr ir saistīta ar sava brāļa vaiga uzlūkošanu, pieskaršanos viņa miesai, tuvību un dažreiz ciešanām līdzi, kā arī ar viņa celšanu uz augšu.

Lai terapija vainagotos panākumiem, izšķiroša nozīme ir attiecību aspektam – turpina Svētais tēvs. Šī aspekta novērtēšana ļaus arī mediķiem, medmāsām un brīvprātīgajiem uzņemties uz sevis rūpes par cietējiem un pavadīt viņus dziedināšanas ceļā. Šeit svarīgas ir uzticības pilnas savstarpējās attiecības. Runa ir par attiecībām starp tiem, kuriem ir nepieciešama aprūpe, un tiem, kuri viņus aprūpē. Šo attiecību pamatā ir savstarpējā uzticēšanās un cieņa, atklātība un atvērtība, lai tādējādi pārvarētu visas aizstāvēšanās barjeras, tiktu ierādīta centrālā vieta slimniekam, sargāta veselības aprūpes darbinieku profesionalitāte un uzturēts labs kontakts ar pacientu ģimenes locekļiem.

Šīs saiknes ar slimnieku neizsmeļamais motivācijas un spēka avots ir Kristus mīlestība – uzsver pāvests. Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpums ir avots tai mīlestībai, kas ir spējīga piešķirt pilnīgu jēgu gan pacienta, gan arī viņa aprūpētāja stāvoklim. Par to liecina daudzi Evaņģēlija fragmenti, kuros atklājam, ka Jēzus veiktās dziedināšanas nav nekādi maģiski žesti, bet vienmēr ir satikšanās, savstarpēju attiecību auglis. Dievs caur savu Dēlu Jēzu nāk cilvēkam pretī ar savu dāvanu un cilvēks to pieņem ar ticību, kā to apliecina Jēzus, nereti sakot: “Tevi izglāba tava ticība”.

Vēstījuma Pasaules Slimnieku dienai noslēgumā Francisks paskaidro, ka Jēzus atstātais mīlestības bauslis konkrēti īstenojas arī attiecībās ar slimniekiem. Jo labāk sabiedrība pratīs uzņemties rūpes par saviem vājākajiem un cietošajiem locekļiem, un darīs to brālīgās mīlestības garā, jo humānāka tā būs – uzsver pāvests, aicinot visus tiekties uz šo mērķi un darīt tā, lai neviens nepaliktu viens un lai neviens nejustos atstumts un pamests. Svētais tēvs novēl, lai Dievmāte atbalsta mūsu ticību un cerību, un palīdz mums ar brālīgu mīlestību uzņemties rūpes vienam par otru.

12 janvāris 2021, 12:17