Meklēt

Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (Vatican Media)

Pamācība, kā lūgties ar Svētajiem Rakstiem

Lūgšana ar Svētajiem Rakstiem – šādam tematam pāvests pievērsās 27. janvāra katehēzes mācībā. Viņš atklāja, ko kristietis meklē Svētajos Rakstos, un uzsvēra, ka Dieva vārds, kas tiek izdzīvots lūgšanā, ved mūs uz satikšanos ar Kungu un izgaismo mūsu dzīves situāciju, kurā atrodamies. Bībeli nevar lasīt kā kādu romānu – norādīja Francisks. Viņš arī skaidroja, kas ir savā laikā klosteros radusies un šodien arī draudzēs praktizētā “lectio divina” metode.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svēto Rakstu vārdi tika sarakstīti ne jau lai paliktu uz papīra, bet lai lūgšanas cilvēks tos pieņemtu un iedzīvinātu savā sirdī – skaidroja pāvests. “Svēto Rakstu lasīšanu jāpavada lūgšanai, lai starp Dievu un cilvēku izveidotos cieša saruna”, lasām Katoliskās Baznīcas katehismā (2653), kura fragmentu, iesākot katehēzi, citēja Francisks. Viņš uzsvēra, ka Svētie Raksti mums palīdz lūgties, un lūgšana ir dialogs ar Dievu. Tas vai cits Svēto Rakstu fragments pirms gadu simteņiem tika uzrakstīts tieši man, ar mērķi atklāt man Dieva vārdu. Svētie Raksti ir sarakstīti katram no mums.

Mēs visi esam piedzīvojuši, ka kāds Rakstu fragments, ko jau esam dzirdējuši neskaitāmas reizes, kādu dienu pēkšņi mūs uzrunā un izgaismo to situāciju, kurā šobrīd atrodamies. Tomēr ir svarīgi, lai tai dienā mēs tur būtu, lai mēs būtu ieradušies uz “tikšanos” ar Dieva Vārdu, lai mēs to klausītos. Pāvests atgādināja, ka Dievs katru dienu iet garām un mūsu dzīves augsnē iesēj sēklu. Vai tā iekritīs sausā un izkaltušā, vai labā zemē? Tas būs atkarīgs no mums, no mūsu lūgšanas, no tā, cik atvērta būs mūsu sirds.

Caur lūgšanu notiek Vārda it kā jauna iemiesošanās. Un mēs esam “tabernākuli”, kur Dieva vārdi tiek uzņemti un glabāti, lai tie nonāktu pasaulē. Tāpēc mums ir “jātiekas” ar Bībeli bez kaut kādiem dubultiem nodomiem, nemēģinot to instrumentalizēt. Kristietis nemeklē Svētajos Rakstos atbalstu savam filozofiskajam vai morālajam skatījumam, bet viņš cer satikties. Viņš zina, ka šie vārdi tika sarakstīti Svētā Garā iedvesmā, un, līdz ar to, tos ir jāpieņem un jāizprot tajā pašā Garā, lai varētu notikt satikšanās.

Uzrunas turpinājumā pāvests atzina, ka viņam mazliet traucē, kad dzird, ka kristieši “citē Bībeles pantus kā papagaiļi”. Viņš aicināja padomāt, vai Svēto Rakstu vārdi ved mūs uz satikšanos ar Kungu. Runa nav tikai par prasmi atcerēties, bet par “sirds atmiņu”, par to, lai sirds būtu atvērta Kungam. Ja sirds būs atvērta, tad, pateicoties tam vai citam Bībeles pantam, Svēto Rakstu vārdam, mēs satiksimies ar Kungu. Francisks atgādināja, ka Bībele ir sarakstīta nevis abstraktai cilvēcei, bet konkrēti katram no mums. Un ja Dieva Vārds tiek uzņemts atvērtā sirdī, tad nekas nepaliek kā bija iepriekš, bet mainās. Un tā ir Dieva Vārda žēlastība, tas ir Dieva Vārda spēks.

Runājot par lūgšanu ar Svētajiem Rakstiem, pāvests pievērsās tā sauktajai “lectio divina” metodei, kas savā laikā radās klosteros, bet ko šodien praktizē daudzi kristieši. Izmantot šo metodi vispirms nozīmē ļoti uzmanīgi lasīt kādu Bībeles fragmentu, lai saprastu, ko Svēto Rakstu autors ir gribējis pateikt. Tas nozīmē būt it kā “paklausīgam” jeb uzticīgam teksta saturam. Pēc tam mēs izveidojam dialogu ar Rakstiem, un to vārdi mūs ieved meditācijā un lūgšanā. Vienmēr paliekot uzticīgs teksta nozīmei, es sāku uzdot jautājumu, ko “man” atklāj šī teksta vārdi. Tā ir smalka robeža – brīdināja Francisks. Jāuzmanās, lai mēs nesāktu subjektīvi interpretēt Rakstus, bet ierindotos dzīvajā Tradīcijas sliedē, kas katru no mums savieno ar Svētajiem Rakstiem. Un pēdējais “lectio divina” solis ir kontemplācija, kur vārdus un domas aizstāj mīlestība, kā tas notiek starp tiem, kuri ir viens otrā iemīlējušies. Dažreiz viņiem pietiek ar to, ka uzlūko viens otru klusumā. Bībeles teksts paliek kā spogulis, kā ikona, ko varam kontemplēt – piebilda Svētais tēvs.

Katehēzes noslēgumā pāvests atgādināja, ka caur lūgšanu mūsos iemājo Dieva Vārds un mēs tajā iemājojam. Vārds iedvesmo mūsos labās apņemšanās un atbalsta mūs mūsu darbībā. Tas dod mums spēku un nes mieru. Pat tad, kad piedzīvojam krīzi, tas ienes mūsu sirdī mieru. Brīžos, kad mums neiet, kad jūtamies apjukuši, tas uztur mūsos paļāvību un mīlestību, sargājot mūs no ļaunā uzbrukumiem. “Es atļaušos teikt, ka tādā veidā Dieva Vārds kļūst miesa tajos, kuri to pieņem lūgšanā”, sacīja Francisks. Viņš piebilda, ka kristīgā dzīve saistās ar paklausību un vienlaikus arī ar radošumu. Kārtīgam kristietim ir jābūt paklausīgam, taču reizē viņam ir jābūt radošam, lai, sekojot Svētā Gara iedvesmai, nestu šo vārdu pasaulē. Svētie Raksti ir neizsmeļams dārgums – uzsvēra pāvests.

27 janvāris 2021, 13:10