Meklēt

Vatican News

2020. gads pāvesta Franciska dzīvē: lūgšanas spēks pandēmijas laikā

Covid-19 izraisītās globālās epidemioloģiskās krīzes rezultātā pāvests šogad nevarēja doties starptautiskajos ceļojumos, taču lūgšanā viņš vienmēr bija kopā ar saviem ticīgajiem.

Izabella Piro, Jānis Evertovskis – Vatikāns

Svētdiena, 2020. gada 8. marts: šis datums ir kā robežlīnija, kas atdala “pirms” un “pēc”. Tā ir pirmā diena, kad Francisks vada lūgšanu “Kunga eņģelis” no Apustuliskās pils bibliotēkas. Viņa uzruna un lūgšana tiek translēta tiešraidē. Karantīna Itālijā ir nenovēršama. “Šodienas Angelus lūgšana ir mazliet dīvaina”, uzrunas sākumā saka Svētais tēvs, būdams it kā ‘iesprostots’ bibliotēkā, “taču es jūs redzu, es esmu jums līdzās”. Beigās viņš sper soli, kas nebija iekļauts programmā, proti, vienalga pieiet pie Apustuliskās pils loga un svētī Svētā Pētera laukumu. Toreiz vēl nav zināms, ka šis laukums turpmākos mēnešus būs tukšs un kluss. To piepildīs Svētā tēva lūgšana un visas pasaules ļaužu cerības. Tieši tur Lielā gavēņa piektdienā, 27. marta vakarā, kad pār Mūžīgo Pilsētu laidīsies vakara tumsa, Francisks, līstot lietum, viens pats vadīs lūgšanu brīdi un dos svētību “Pilsētai un pasaulei”. Liturģiskās ceremonijas mērķis būs svētības izlūgšana ciešanu pārņemtajai cilvēcei. Turpat atradīsies brīnumainais krucifikss, kura priekšā pāvests aicinās cilvēci nebaidīties un uzticēties Kungam.

Lūgšanas temats un epidemioloģiskā krīze atgriežas arī vispārējo audienču katehēzēs. Lūgšanai Francisks veltī veselu ciklu, kas iesākas 6. maijā, un ko viņš atkal turpina 7. oktobrī. “Lūgšana ir ticības elpa”, viņš saka. Lūgšana ir vispiemērotākā tās izpausme. Tas ir sauciens, kas izlaužas no tāda cilvēka sirds, kurš tic un uzticas Dievam. Sākot ar augustu, pāvests pievēršas “Pasaules dziedināšanas” tematam. 19. augustā viņš atgādina, lai vakcīnas pret Covid-19 būtu pieejamas visiem cilvēkiem visā pasaulē. Vēl viens katehēžu cikls – no janvāra līdz aprīlim – tiek veltīts Kalna svētībām.

Līdz šī gada beigām dažādās vietās būs notikušas 46 vispārējās audiences. Svētā Pētera laukumā visa gada laikā norisinājās tikai viena audience. Tā notika, 26. februārī, Pelnu trešdienā. Pārējās – Pāvila VI zālē, Svētā Damaza pagalmā vai Apustuliskās pils bibliotēkā bez ticīgo piedalīšanās klātienē.

2020. gada laikā pāvests 58 reizes novadīja “Angelus” un “Regina Coeli” lūgšanas un daudzkārt izteica miera aicinājumus. Īpaši uzstājīgs bija 19. jūlijā izteiktais aicinājums, kad notika karadarbība starp Armēniju un Azerbaidžānu. Francisks sacīja: “Domās es esmu kopā ar tautām, kur notiek bruņotie konflikti, kas vairo ciešanas un sēj nāvi. Atsaucoties uz nesen pieņemto ANO Drošības padomes rezolūciju, es atkārtoti pieprasu nekavējoties nolikt ieročus un censties panākt mieru. Karadarbības izbeigšana ļautu tautām atgūt mieru un drošību, kas ir nepieciešams humanitārās palīdzības sniegšanai”.

Tā kā no 9. marta līdz 18. maijam ticīgie Itālijā nedrīkstēja piedalīties dievkalpojumos baznīcās, tad šajā laikā katru rītu, plkst. 7.00, tika straumētas tiešsaistē pāvesta celebrētās Svētās Mises no Vatikāna viesu nama kapelas. Pēdējā tiešraide notika no Svētā Pētera bazilikas 18. maijā, kad tika atzīmēta Svētā Jāņa Pāvila II dzimšanas atceres simtā gadadiena.

2020. gadā iznāca pāvesta Franciska trešā enciklika “Fratelli tutti”, kurā viņš norāda uz brālību un sociālo draudzību kā primārajiem ceļiem, pa kuriem būtu jāiet, lai veidotu labāku pasauli. Dokuments tika publicēts 4. oktobrī. Gada sākumā, 12. februārī, tika izdots pēcsinodālais apustuliskais pamudinājums “Querida Amazonia”, savukārt 18. jūnijā, atzīmējot “Laudato si’” piekto gadadienu, vairāki Vatikāna dikastēriji kolektīvi izstrādāja un laida klajā dokumentu ar nosaukumu “Rūpju par kopīgajām mājām ceļā”. Tādā veidā visiem kristiešiem tika piedāvātas vadlīnijas veselīgu attiecību uzturēšanai ar apkārtējo vidi un visu Dieva radīto pasauli. 24. maijā pāvests paziņoja par “Laudato si’ veltīto gadu.

No 2020. gadā izdotajām apustuliskajām vēstulēm, īpaši vērā ņemama ir vēstule “Patris corde”. Tā tika publiskota 8. decembrī – 150 gadus pēc tam, kad pāvests Pijs IX pasludināja Svēto Jāzepu par visas katoliskās Baznīcas aizbildni. Šajā sakarā Apustuliskais Penitenciārijs pasludināja Svētajam Jāzepam veltītu gadu, kas noslēgsies 2021. gada 8. decembrī. Savukārt svētdien, 27. decembrī, tika paziņots par speciālu Ģimenes gadu, kas sāksies 2021. gada 19. martā un noslēgsies 2022. gada 26. jūnijā, Vispasaules Ģimeņu tikšanās laikā. Pāvests aicina ģimenei veltītā gada laikā lasīt un pārdomāt apustulisko pamudinājumu “Amoris laetitia”.

Runājot par aizritējušā gada notikumiem, der atzīmēt arī dažas pāvesta vadītās liturģijas svinības. 26. janvārī viņš celebrē Svēto Misi un tādējādi svin pirmo Dieva Vārda svētdienu, ko pats iedibināja 2019. gadā. Lielajā Piektdienā, 10. aprīlī, Svētā Pētera laukumā notiek “Krusta ceļš”, kuram pārdomas šoreiz bija sagatavojuši ieslodzītie. Tā beigās Francisks nesaka uzrunu, taču viņa lūgšanas piesātinātais klusums ir spēcīgāks par visiem vārdiem. Tāds pats klusums pēc vairākiem mēnešiem iezīmēja arī Spāņu laukuma apmeklējumu. Bezvainīgās Ieņemšanas svētku agrā rītā, 8. decembrī, pāvests pašā Romas centrā iegrima lūgšanā Dievmātes statujas pakājē.

Lieldienās, 12. aprīlī, Svētā Pētera bazilika ir tukša. Francisks celebrē Euharistiju tika dažu ticīgo klātbūtnē un svētību “Urbi et Orbi” dod nevis no bazilikas balkona, bet – altāra. Kristus Karaļa svētkos, 22. novembrī, Svētā Pētera bazilikā Panamas jaunieši nodod Pasaules Jauniešu dienu simbolus Portugāles jauniešiem. Pāvests nosaka, ka Pasaules Jauniešu dienu svinības diecēzes līmenī turpmāk tiek pārceltas no Palmu svētdienas uz Kristus Karaļa svētkiem.

2020. gada laikā Francisks paraksta arī vairākus dokumentus, kas attiecas uz Vatikāna un Svētā Krēsla institūciju reformām. Viens no tādiem ir viņa apstiprinātie jaunie Finanšu informācijas pārvaldes statūti. Pārvalde tika izveidota 2013. gadā ar mērķi, atbilstoši starptautiskajiem standartiem, nodrošināt Svētā Krēsla finanšu sistēmas caurspīdīgumu. Līdz ar statūtu pārskatīšanu, no 5. decembra daļēji izmainījās arī tās nosaukums. Ieviestās izmaiņas uzlabos institūcijas darbības efektivitāti.

Novembra beigās notiek kardinālu konsistorijs, kura laikā pāvests uzņem Kardinālu kolēģijā 13 jaunus kardinālus. Pirmo reizi kolēģijā "ienāk" dalībnieki no tādām zemēm kā Bruneja un Ruanda.

Šī gada laikā Francisks neveica nevienu ārzemju ceļojumu, taču pāris reizes izbrauca pa Itāliju. 23. februārī viņš apmeklēja Bari, kur piedalījās Vidusjūras reģiona valstu bīskapu sanāksmē, bet 3. oktobrī privāti ieradās Asīzē, lai uz svētā Franciska kapa parakstītu savu jauno encikliku "Fratelli tutti".

Pēdējo 12 mēnešu laikā pāvests ierakstīja daudzus video vēstījumus. Piemēram, 25. septembrī viņš vērsās pie ANO sēdes dalībniekiem, kura notika Ņujorkā, atzīmējot organizācijas dibināšanas 75. gadadienu. Viņš pieprasīja izbeigt bruņošanās sacensību, aizstāvēt migrantu tiesības un pārskatīt pašreizējo ekonomisko un finanšu sistēmu. Francisks stingri vērsās arī pret uzbrukumiem dzīvībai un atgādināja, ka bērna pirmie audzinātāji ir tēvs un māte – ģimene, kas saskaņā ar Cilvēktiesību universālo deklarāciju ir “sabiedrības dabiskais un pamata kodols”.

Visbeidzot, 7. decembrī tiek paziņots, ka 2021. gadā, no 5. līdz 8. martam, pāvests plāno apmeklēt Irāku. Tas būs viņa pirmais starptautiskais ceļojums pēc 15 mēnešu ilgā pārtraukuma.  Francisks jau 2019. gada 10. jūnijā, tiekoties ar apvienības “Palīdzība Austrumu Baznīcām” (ROACO) rīkotās tikšanās dalībniekiem, izteica skaidru vēlēšanos apmeklēt šo Tuvo Austrumu zemi. Ceļojums būs Svētā tēva tuvības ar šo konfliktos izmocīto tautu konkrētā zīme.

29 decembris 2020, 11:57