Meklēt

Vatican News
2020.12.23 Udienza Generale

Jēzus Betlēmes silītē mums rāda maiguma ceļu

Trešdienas, 23. decembra, katehēzes mācībā pāvests sniedza dažus pārdomu punktus, lai mums palīdzētu labāk sagatavoties Ziemassvētku svinēšanai. Svarīgi, lai šie svētki nepārvērstos tikai par sentimentāliem vai patēriņa svētkiem, kas bagāti ar dāvanām un vēlējumiem, bet trūcīgi kristīgajā ticībā un cilvēcībā – atgādināja Francisks.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Ziemassvētku liturģijas laikā atskanēs vēsts, ko eņģeļi pasludināja ganiem: “Nebīstieties! Jo, redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas būs visiem ļaudīm: šodien Dāvida pilsētā jums ir piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs. Un šī būs jums zīme: jūs atradīsiet drēbītēs ietītu un silē guldītu Bērnu” (Lk 2, 10-12).

Sekojot ganiem, arī mēs garīgi dodamies uz Betlēmi, kur kādā kūtiņā Marija dzemdēja Bērnu, jo viņiem nebija mājvietas (sal. Lk 2, 7). Pāvests atzina, ka Ziemassvētki ir kļuvuši par universāliem svētkiem, un tie fascinē arī tos, kuri netic. Tomēr kristietis zina, ka Ziemassvētku notikums ir izšķirošs notikums, nedziestoša uguns, ko Dievs iededza pasaulē, un ko nevar sajaukt ar pārejošām lietām. “Svarīgi, lai šie svētki nepārvērstos tikai par sentimentāliem vai patēriņa svētkiem, kas bagāti ar dāvanām un vēlējumiem, bet trūcīgi kristīgajā ticībā”, uzsvēra Francisks. Viņš atgādināja, ka jau svētdien pievērsa uzmanību šai problēmai, sakot, ka konsumerisms mums nolaupīja Ziemassvētkus. “Nē”, viņš vēlreiz uzsvēra, “šos svētkus nedrīkst sašaurināt līdz sentimentāliem vai patēriņa svētkiem (…)”, kas būtu trūcīgi (…) “arī cilvēcībā”.

Tāpēc ir jāiziet no pasaulīgās domāšanas rāmjiem. Ar pasaulīgo mentalitāti mēs nespējam aptvert savas ticības pašu būtību, kas ir šāda: “Un Vārds ir tapis miesa un dzīvojis starp mums; un mēs redzējām Viņa godību, Viendzimušā godību, kas ir no Tēva” (Jņ 1, 14). Šis ir Ziemassvētku kodols, šī ir Ziemassvētku patiesība. Citas nav – uzsvēra pāvests.

Turpinājumā Francisks norādīja, ka Ziemassvētki aicina mūs pārdomāt par Dieva labestību. Dievs atnāca pie mums, lai atklātu mums Patiesību, kas atpestī, un padarītu mūs par savas draudzības un savas dzīves līdzdalībniekiem. Šī dāvana ir tīrā žēlastība, nevis mūsu nopelns. Viss ir žēlastība un arī šī ir žēlastība. Šo žēlastību mēs saņemam caur Ziemassvētku vienkāršību un cilvēcību, un tā var atbrīvot mūsu sirdis un prātus no pesimisma, kas šodien pandēmijas dēļ vēl vairāk ir izplatījies. Pateicoties šai žēlastībai, mēs varam pārvarēt savu nemiera pilno apjukumu – uzsvēra pāvests. Betlēmē piedzimušais trauslais Bērns ir pats Dievs, kurš mūsu dēļ kļuva cilvēks. Šis notikums ir aktuāls mums visiem, jo, “iemiesojoties, Dieva Dēls ir noteiktā veidā sevi saistījis ar ikvienu cilvēku” (Gaudium et spes, 22). Jēzus ir viens no mums. Viņš visā kļuva mums līdzīgs, izņemot grēku.

Šis notikums mums ir liela prieka un drosmes iemesls. Dievs neuzlūkoja mūs no augšas, no tālienes. Viņš nepagāja mums garām, neizjuta riebumu pret mūsu nožēlojamo stāvokli. Viņš neietērpās šķietamā miesā. Dievs pilnībā pieņēma mūsu dabu un mūsu cilvēcisko stāvokli. Viņš kļuva par vienu no mums. Viņš pieņēma visu, kas mēs esam, un pieņēma mūs tādus, kādi esam – skaidroja Svētais tēvs, uzsverot, ka tas ir būtiski, lai izprastu kristīgo ticību. Jēzus atklāja mums Dieva mīlestību. Ziemassvētki ir iemiesojušās Mīlestības svētki, mīlestības, kas piedzima mūsu dēļ Jēzū Kristū, svētki. Jēzus Kristus ir cilvēku Gaisma, kas spīd tumsā un piešķir jēgu cilvēces eksistencei un visai vēsturei.

Pāvests novēlēja, lai šīs pārdomas palīdz mums ar lielāku apziņu svinēt Kristus Dzimšanas svētkus. Viņš atgādināja, ka šiem svētkiem varam sagatavoties arī citādāk, proti, nostājoties Betlēmes silītes priekšā, paliekot brīdi klusumā un pārdomājot šo notikumu. Betlēmes silīte ir katehēzes mācība par notikumu, kas risinājās tajā gadā un tajā dienā, kā to dzirdam Evaņģēlijā. Tādēļ pagājušajā gadā pāvests sarakstīja vēstuli par Betlēmes silītes nozīmi un vērtību “Admirabile signum” (Brīnišķīgā zīme). Šodien viņš atzina, ka mums nāktu par labu, ja mēs atkal to pārlasītu.

Noslēgumā Francisks aicināja mūs lūgt žēlastību spēt brīnīties, apbrīnot šo skaisto noslēpumu, lai tādējādi mēs satiktu Kungu, vairāk Viņam tuvotos un vairāk tuvotos viens otram. Tādā veidā mēs kļūsim maigāki. Tieši maigums ir tas, ko Dievs mums šodien atnes. Tas ir brīnišķīgs veids, kādā Dievs ienāk pasaulē, un, pateicoties tam, arī mūsos atdzimst maigums – cilvēciskais maigums, kas ir tuvs Dieva maigumam.

Pāvests uzsvēra, ka šodien pasaulē, kurā ir tik daudz likstu, mums ir ļoti vajadzīgs maigums, ļoti vajadzīgi cilvēciskie glāsti. “Ja pandēmijas dēļ mēs bijām spiesti attālināties viens no otra”, viņš sacīja, “tad Jēzus Betlēmes silītē mums rāda maiguma ceļu, lai mēs būtu tuvi, lai būtu cilvēcīgi”.

23 decembris 2020, 12:43