Meklēt

Vatican News
Economia di Francesco

Pāvests: Ekonomikai ir jākalpo cilvēkam

Sestdienas, 21. novembra, pievakarē pāvests uzrunāja starptautiskās tikšanās “Franciska ekonomika” dalībniekus. Tā norisinājās trīs dienas online režīmā. Konferencēs un debatēs piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši jauno ekonomistu, uzņēmēju un ilgtspējīgas attīstības ekspertu, kuri ir pievērsušies “alternatīvai ekonomikai”, kas ir iekļaujoša, humāna un videi draudzīga ekonomika. Video vēstījumā Svētais tēvs aicināja 115 valstu dalībniekus atzīt, ka mēs esam cits citam vajadzīgi, lai radītu jaunu ekonomisko kultūru.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pāvests atgādināja, ka sākotnēji bija domāts satikties visiem kopā Asīzē, lai smeltu iedvesmu no svētā Franciska. Šajā vietā Kungs izgāja viņam pretī, paaicināja viņu un uzticēja viņam misiju. Kungs šo svēto atkailināja no elkiem, kas viņu turēja norobežotu, no svārstīšanās, kas viņu paralizēja un ieslēdza ierastajā “mēs vienmēr tā esam darījuši” vājumā – sacīja Svētais tēvs. Viņš uzsvēra, ka turēties pie šī “mēs vienmēr esam tā darījuši”, ir vājums. Kungs atbrīvoja svēto Francisku no saldenajām skumjām un neapmierinātības, ko izjūt tie, kuri dzīvo tikai sev, un dāvāja viņam prieku un brīvību. “Līdz ar to šī virtuālā tikšanās Asīzē nav galamērķis, bet atspēriens procesam, ko esam aicināti izdzīvot kā aicinājumu, kā kultūru un kā paktu”, sacīja pāvests.

Runājot par ekonomiku, Francisks norādīja, ka vairs nevaram iet uz priekšu tā, kā gājām līdz šim. Tikšanās dalībnieki, kuri atsaucās aicinājumam tajā piedalīties, to labi saprot. Mūsu pasaulei ir vajadzīgs atšķirīgs skatījums uz ekonomiku, jo šī brīža globālā sistēma ir nestabila daudzos aspektos: tā slikti ietekmē mūsu māsu zemi un līdz ar to – arī nabadzīgākos un atstumtākos.

Svētais tēvs tikšanās dalībniekiem sacīja: “Pašreizējās situācijas nopietnība, ko vēl vairāk izcēla Covid pandēmija, prasa, lai visi sabiedrības locekļi, lai mēs visi, starp kuriem jums pienākas primāra loma, atbildīgi apzinātos, ka mūsu darbību un lēmumu sekas skars jūs pirmos. Tādēļ jūs nevarat palikt ārpusē un nebūt tur, kur tiek kaldināta, es nesaku jūsu nākotne, bet jūsu tagadne. Jūs nevarat nebūt tur, kur tiek veidota tagadne un nākotne. Jums ir vai nu jāiesaistās, vai arī vēsture paies jums garām”.

Francisks norādīja, ka ir vajadzīga jauna kultūra un jauns garīgums, kas neļautu aprobežoties ar dominējošo šīs pasaules loģiku; ir jāienes izmaiņas dzīves veidā, skatījumā, politikā, vadības modeļos, izglītības programmās, ražošanā un patēriņā. Bads pasaulē ir izskaidrojams ne tik daudz ar materiālo trūkumu, cik ar sociālo resursu nepietiekamību, īpaši ar institucionālas dabas resursu trūkumu.

Sociāli-ekonomiskās krīzes dēļ nevaram stādīt priekšplānā individuālās intereses. Mums savā ziņā ir jāatgriežas pie “kopējā labuma misticisma” – teica pāvests. Mums jāatgriežas pie kopējā labuma gara un tikšanās kultūras. Tieši pateicoties tikšanās kultūrai, daudzi var sapulcēties pie viena galda, lai veidotu dialogu, pārdomātu aktuālākos jautājumus un apspriestos.

Francisks atzina, ka nepietiek tikai ar filantropisku pieeju nabadzībai. Runa nav tikai un vienīgi par to, lai apmierinātu mūsu brāļu pašas nepieciešamākās vajadzības. “Nabagi ir pietiekami cienīgi, lai apmeklētu mūsu sanāksmes, piedalītos mūsu diskusijās un nestu uz savām mājām maizi”, uzsvēra pāvests. Viņš paskaidroja, ka tas ir vairāk nekā palīdzības sniegšana: mēs runājam par atgriešanos un mūsu prioritāšu maiņu.

Svētais tēvs aicināja starptautiskā foruma dalībniekus ar nesavtīgu darbu iesaistīties kultūras sfērā, akadēmiskajā formācijā un zinātniskajos pētījumos, neapmaldoties “intelektuālajās modēs” vai “ideoloģiskā attieksmē”, kas ir nekas cits kā salas, kas mūs norobežo no cilvēku reālās dzīves un ciešanām. Šobrīd ir vajadzīgi tādi attīstības modeļi, kur tieši cilvēks kļūst par savas un visas sociālās dzīves galveno varoni.

Šodien mums ir vajadzīga tāda politika un ekonomika, kas dialoga veidā apņēmīgi nostātos uz kalpošanas dzīvībai ceļa. Dievs grib, lai mēs iemācītos rūpēties par saviem visneaizsargātākajiem brāļiem.

“Cilvēcības mēraukla ir attieksme pret ciešanām un cietējiem, un tas attiecas gan uz atsevišķiem cilvēkiem, gan arī uz visu sabiedrību kopumā. Tā ir mēraukla, kurai jāiemiesojas arī mūsu lēmumos un mūsu ekonomiskajos modeļos.”

Nav iespējams nošķirt ekonomiku no cilvēka un attīstību no civilizācijas, kurai viņš pieder. Attīstību nevar aprobežot tikai ar ekonomisko izaugsmi. Lai tā būtu autentiska, tai ir jābūt integrālai, tas ir, vērstai uz katra cilvēka un visa cilvēka celšanu augšup.

Francisks uzsvēra, ka ir jāizvairās arī no vistrūcīgāko un jaunattīstības valstu pakļaušanas kredītsistēmām, kas pašas par sevi ir ceļš uz nabadzību un atkarību. Video vēstījuma noslēgumā pāvests atgādināja, ka jauno ekonomistu un uzņēmēju priekšā paveras skaista iespēja – kļūt par Labajiem samariešiem un “sasmērēt rokas”, kalpojot kopējam labumam. “Es aicinu jūs, jauniešus no 115 valstīm, radīt pozitīvu tēlu, kas bez izņēmuma iedvesmos visus jauniešus domāt par Evaņģēlija prieka piepildītu nākotni”, sacīja pāvests.

21 novembris 2020, 19:39