Angelus: "Izstiep savu roku nabagam!"
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Uzrunā Svētais tēvs atgādināja, ka šī ir liturģiskā gada priekšpēdējā svētdiena, kad dzirdam Jēzus līdzību par talentiem (sal. Mt 25, 14-30). Kāds bagāts kungs uztic saviem kalpiem, katram pēc viņa spējām, talentus. Vienam – piecus, citam – divus, vēl citam – vienu talentu un aizceļo. Atgriezies, viņš pieprasa šos talentus ar uzviju.
Francisks norādīja, ka tāpat Kungs rīkojas arī ar mums visiem. Viņš mūs labi pazīst, zina, ka neesam vienādi, un katram no mums uztic savas dāvanas atbilstoši mūsu spējām.
Kunga prombūtnes laikā pirmie divi kalpi cītīgi strādā, lai dubultotu savus talentus. Turpretī trešais – aprok savu talentu zemē, lai izvairītos no riskiem. Atgriezies, kungs sasauc kalpus un no katra pieprasa norēķinu. Pirmos divus viņš slavē un aicina ņemt dalību sava Kunga priekā, bet trešo, kurš mēģina attaisnot savu slinkumu, norāj un nosauc par “ļaunu un slinku” kalpu. Kungs viņam atņem šo vienīgo talentu un viņu pašu izmet ārā. Trešais ne tikai taisnojās, bet arī apsūdzēja savu Kungu, nosaucot viņu par “bargu”.
Pāvests atzina, ka arī mums ir ieradums rīkoties līdzīgi – arī mēs nereti taisnojamies un apsūdzam citus. Taču ne jau citi ir vainīgi – viņš atgādināja. Vaina ir mūsos pašos. Francisks norādīja, ka šī līdzība attiecas uz mums visiem, un, kā parasti, īpaši uz kristiešiem. Tā ir ļoti aktuāla arī mūsdienās. Šodien svinam Vispasaules Trūkumcietēju dienu, kurā Baznīca mums saka: “Izstiep savu roku nabagam. Neesi egoists. Ir cilvēki, kuriem tu esi vajadzīgs. Izstiep savu roku nabagam!”.
Mēs visi esam saņēmuši dažādas bagātības – gan cilvēciskās, gan arī, kā kristieši, ticības bagātības. Mēs esam saņēmuši ticību, Evaņģēliju, Svēto Garu, sakramentus un daudz ko citu. Šīs dāvanas ir jāizmanto citu labā – lai savā dzīvē darītu labu, kalpojot Dievam un brāļiem. Pāvests turpināja:
“Un šodien Baznīca tev saka: Izmanto to, ko Dievs tev ir devis, un skaties uz nabagiem. To ir daudz. To ir daudz arī mūsu pilsētās, mūsu pilsētas centrā. Dariet labu!”
Dažreiz mēs domājam, ka būt kristiešiem nozīmē nedarīt sliktu. Protams, nedarīt sliktu, ir labi, bet nedarīt labu, nav labi – uzsvēra pāvests. Mums jādara labu, jāiziet no sevis un jāskatās uz tiem, kuriem vajag vairāk. Daudzi, ļoti daudzi cilvēki cieš badu – arī mūsu pilsētās. Taču mēs bieži vien padodamies šai vienaldzības loģikai. Mums pretī stāv nabags, bet mēs novēršam savu skatienu. Izstiep savu roku nabagam! Šis nabags ir Kristus.
Pāvests atzina, ka daži saka: “Tie priesteri, tie bīskapi runā tikai par nabagiem, nabagiem, nabagiem… mēs gribam, lai viņi runātu par mūžīgo dzīvi!” “Brāli un māsa, paskaties,” uzsvēra Francisks, “nabagi ieņem centrālo vietu Evaņģēlijā. Jēzus pats mūs mudināja veidot saskarsmi ar nabagiem. Viņš pats ieradās nabagu dēļ. Izstiep savu roku nabagam! Tu tik daudz saņēmi, bet ļausi, lai tavs brālis, tava māsa nomirtu badā?”
Noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka pats Jēzus kļuva nabags, un aicināja mūs mācīties no Marijas izstiept savu roku nabagiem. Marija bija saņēmusi lielu dāvanu – pašu Jēzu, taču viņa nepaturēja to sev, bet dāvāja pasaulei.
