Meklēt

Svētā Pētera laukums Svētā Pētera laukums 

Advents - gaidīšanas un cerības laiks

Jaunā liturģiskā gada priekšvakarā Svētā Pētera bazilikā Francisks vadīja konsistoriju, kura laikā Kardinālu kolēģijā uzņēma 13 jaunus kardinālus. Tas jau ir septītais konsistorijs Franciska pontifikāta laikā. 28. novembra vakarā Francisks un jaunie kardināli apciemoja emeritēto pāvestu Benediktu XVI. Tā bija īpaši sirsnīga tikšanās

Silvija Krivteža - Vatikāns

Adventa pirmās svētdienas priekšpusdienā Svētā Pētera bazilikā pāvests Francisks kopā ar jaunajiem kardināliem svinēja Svēto Misi, bet pusdienlaikā uzrunāja laukumā uz lūgšanu "Kunga eņģeļis" sanākušos Romas iedzīvotājus un svētceļniekus. Savas pārdomas pāvests balstīja uz apustuļa Pāvila vēstuli korintiešiem.

“Šodien, Adventa pirmajā svētdienā, sākas jaunais liturģiskais gads. Šo laika ritumu Baznīca iezīmē ar Jēzus dzīves un pestīšanas vēstures notikumu svinēšanu - teica pāvests. - Baznīca kā māte apgaismo mūsu dzīves ceļu, atbalsta ikdienas darbos un ved mūs uz galīgo tikšanos ar Kristu. Šodienas liturģija aicina izdzīvot liturģiskā gada pirmo "spēcīgo laiku" (tempo forte) – Adventu, kas ir sagatavošanās laiks Ziemassvētku noslēpuma svinēšanai. Tas ir gaidīšanas un cerības laiks. ”

Svētais Pāvils norāda uz gaidīšanas objektu - Kungu, kas nāk. Apustulis aicina Korintas kristiešus, un arī mūs, koncentrēt savu uzmanību uz tikšanos ar Jēzu, kurš nāks pasaules beigās un kurš nāk katru dienu, lai, Viņa žēlastības stiprināti, mēs varētu darīt labu gan savā, gan citu cilvēku dzīvē. Mūsu Dievs ir Dievs, kas nāk. Viņš nekad nepieviļ mūsu cerības! Viņš ienāca pasaulē konkrētā vēstures brīdī, kļuva par cilvēku, lai uzņemtu uz sevis mūsu grēkus. Viņš laiku beigās nāks kā tiesnesis. Dievs katru dienu nāk apciemot savu tautu, katru cilvēku, kas pieņem Viņu Vārda liturģijā, sakramentos, savos brāļos un māsās.

Turpinot uzrunu, pāvests atzina, ka mēs labi zinām, ka mūsu dzīvi veido kāpumi un kritumi, gaismas un ēnas. Katrs no mums ir piedzīvojis vilšanos, neveiksmes un zaudējuma sāpes. Turklāt pašreizējā situācija, ko iezīmē koronavīrusa pandēmija, daudzos rada nemieru un bailes, daudzi jūtas bezspēcīgi un riskē iekrist pesimisma, noslēgtības un vienaldzības tīklos. Kā mums vajadzētu uz to reaģēt? – jautāja Francisks. Psalmu autors iesaka pacietīgi gaidīt: "Mūsu dvēsele gaida uz Kungu, jo viņš ir mūsu palīgs un aizstāvis. Mūsu sirds priecājas viņā" (Ps 32,20-21). Paļāvības pilna gaidīšana uz Kungu sniedz drosmi un mierinājumu dzīves tumšajos brīžos.

“Advents ir nemitīgs aicinājums stiprināt cerību. Tas atgādina, ka Dievs ir klātesošs vēsturē un ved to uz galamērķi un pilnību, kas ir Jēzus Kristus. Dievs ir klātesošs cilvēces vēsturē. Viņš ir Dievs ar mums. Viņš iet kopā ar mums un mūs atbalsta. Kungs mūs nekad neatstāj vienus. Viņš ir kopā ar mums mūsu dzīves notikumos, palīdz mums atklāt sava ceļa nozīmi, savas dzīves jēgu, uzmundrina pārbaudījumu un ciešanu brīžos. Dzīves vētrās Dievs vienmēr pasniedz mums roku un atbrīvo no draudiem. Mēs esam aicināti pieķerties Viņa rokai, lai nenogrimtu bezdibenī un tiktu atrasti – kā māca Pāvils - "nevainojami mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanas dienai" (1 Kor 1,8)”

Lai Vissvētākā Jaunava Marija, sieviete, kura prata gaidīt, vada mūsu soļus šajā jaunajā liturģiskajā gadā, ko tikko esam uzsākuši, un palīdz mums īstenot Jēzus mācekļu misiju, ko iesaka apustulis Pēteris: "Esiet vienmēr gatavi atlīdzināt katram, kas prasa no jums norēķinu par to cerību, kas ir jūsos" (sal 1 Pēt 3,15) - aicināja Svētais tēvs.

29 novembris 2020, 12:10