Meklēt

Integrāla ekoloģija ietver sevī dziļas iekšējas atgriešanās prasību

Pagājuši pieci gadi kopš publicēta enciklika “Laudato si’”, kas ir veltīta radītā aizsardzībai. Kāda ir tās ietekme uz mūsdienu pasauli un vai tā ir palīdzējusi atklāt jaunus ilgtspējīgas ekoloģijas ceļus? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē “EcoOne” tikšanās dalībnieki. Tā notiek Kastelgandolfo no 23. līdz 25. oktobrim. Viņiem adresētajā video vēstījumā pāvests norādīja uz jaunas un iekļaujošākas sociāli-ekonomiskās paradigmas steidzamo nepieciešamību un aicināja atbrīvoties no izmantošanas un egoisma loģikas.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Fokolāru kustības organizētajā starptautiskajā sanāksmē par tematu “Jauni ceļi uz integrālu ekoloģiju” piedalās vides aizsardzības eksperti, politiķi, akadēmiķi un dažādu asociāciju locekļi. Viņu mērķis rast “konkrētus un tūlītējus” risinājumus integrālai ekoloģijai. Pie tikšanās dalībniekiem Francisks vērsās ar uzrunu.

Svētais tēvs visus sirsnīgi sveica un atzinīgi novērtēja viņu pūliņus radītā aizsardzības labā, pievēršoties saiknei starp cilvēkiem un rūpēm par pasauli no dažādiem viedokļiem – no ētiskā, zinātniskā, sociālā un teoloģiskā viedokļa.

Atgādinot Fokolāru kustības dibinātājas Kjāras Ļubikas pārliecību par to, ka pasaule ir apveltīta ar vienotības harizmu, pāvests pauda arī savu pārliecību, ka šī perspektīva var būt vadošā tikšanās dalībnieku darbībā. Viņš atgādināja, ka “viss ir saistīts” un ka ir nepieciešamas rūpes par apkārtējo vidi, ko pavadītu patiesa tuvākmīlestība, un ir jārisina sabiedrības problēmas.

Kā vienu no problēmām Francisks minēja steidzamu jau minētās paradigmas nepieciešamību, lai atklātu patiesību, ka mēs esam “viena vienīga cilvēce”. Pēc viņa domām, savstarpējā solidaritāte pieprasa stingru gribu attīstīt un īstenot konkrētus mērus, kas veicinātu visu cilvēku personas cieņas ievērošanu gan attiecībās vienam ar otru, gan ģimenē, gan darbā. Tanī ietilptu arī cīņa pret nabadzības struktūrām un vides aizsardzība.

Lai panāktu integrālu ekoloģiju, nevarēs iztikt bez “dziļas iekšējas atgriešanās” – uzsvēra pāvests. Tas attiecas gan uz katru atsevišķu cilvēku, gan visu sabiedrību. Viņš atgādināja, ka ir jāsalauž “izmantošanas un egoisma loģika” un jāpiekopj pieticīgākas un vienkāršākas dzīves veids. Tikai tādā veidā varēs atbild mūsdienu laikmeta izaicinājumiem, klimata izmaiņām un iet ilgtspējīgas attīstības ceļu.

Noslēgumā Svētais tēvs klātesošajiem novēlēja, lai viņi ar savu darbu attīstītu mūsu brāļu un māsu sirdīs aizvien lielāku atbildību citam par citu un palīdzētu tiem atkal apņemties būt par labiem radītā, kas ir Dieva dāvana, pārvaldniekiem.

24 oktobris 2020, 09:10