Īsta autoritāte pastāv kalpošanā, nevis citu izmantošanā
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Šodienas Evaņģēlijā Jēzus, paredzēdams savas ciešanas un nāvi, stāsta līdzību par nekrietnajiem vīna dārza strādniekiem, lai tādā veidā brīdinātu augstos priesterus un tautas vecākos, kuri iet pa nepareizo ceļu – skaidroja pāvests. Minētajām personām bija ļauni nodomi. Šie cilvēki gribēja Jēzu nogalināt.
Alegoriskajā Svēto Rakstu stāstā lasām, ka vīna dārza kungs uztic dārzu, ko bija rūpīgi kopis, saviem strādniekiem. Pienākot ražas novākšanas laikam, viņš sūta savus kalpus ievākt augļus, bet strādnieki tos piekauj un nogalina. Beigās saimnieks sūta savu dēlu, un viņi arī to nogalina. Strādnieki domāja, ka tādā veidā viņi varēs sev piesavināties vīna dārzu.
Pāvests paskaidroja, ka vīna dārzs simbolizē tautu, ko Kungs sev izvēlējās un veidoja ar lielu rūpību. Vīna dārza kunga kalpi ir Dieva sūtītie pravieši, bet dēls – Jēzus. Tāpat kā tika atstumti pravieši, tāpat arī Jēzus tika atstumts un nogalināts.
Stāsta beigās Jēzus tautas vadītājiem jautā: "Bet kad vīna dārza kungs atnāks, ko viņš darīs ar strādniekiem?" (Mt 21, 40). Un viņi, gribot panākt stāsta loģisku iznākumu, izsaka sev spriedumu: "Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un savu vīna dārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas atdos viņam augļus īstā laikā" (Mt 21, 41).
Francisks atzina, ka tā ir ļoti cieta līdzība. To stāstot, Jēzus liek saviem klausītājiem aizdomāties par atbildību, un Viņš dara to ļoti skaidri. Turpinājumā Svētais tēvs atgādināja, lai nedomājam, ka šis Jēzus brīdinājums attiektos tikai uz tā laika cilvēkiem, kuri Viņu atgrūda. Tas ir spēkā visos laikos, arī mūsdienās. Dievs arī šodien sagaida sava vīna dārza augļus no tiem, kurus Viņš aicina tajā strādāt.
Tie, kuru rokās ir vara, jebkāda vara, arī Baznīcā, visos laikos var justies kārdināti, tā vietā, lai rūpētos par Dieva lietām, domāt par savām interesēm. Taču Jēzus saka, ka īsta autoritāte pastāv kalpošanā, nevis citu izmantošanā – uzsvēra pāvests. Vīna dārzs pieder nevis mums, bet Kungam. Autoritāte jeb vara ir kalpošana, un to, kā tādu arī ir jāīsteno, lai no tā visiem nāktu labums un tiktu izplatīts Evaņģēlijs. “Ir nesmuki redzēt, kad cilvēki, kuriem Baznīcā ir vara, meklē savas intereses”, viņš piebilda.
Svētais Pāvils šodienas Otrajā lasījumā atklāj, kādiem jābūt Kunga vīna dārza strādniekiem, un pāvests savā uzrunā to īpaši uzsvēra: “Visam, kas vien ir patiess, kas ir godājams, kas taisnīgs, kas tīrs, kas patīkams, kam ir laba slava un kas vien ir tikumīgs, un kas vien slavējams, ir jākļūst par mūsu ikdienas darbības objektu (sal. Fil 4, 8)”. Tādai jābūt mūsu visu nostājai, jo katram no mums, lai cik tā būtu maza, bet ir zināma autoritāte. Tādā veidā mēs, kas esam Baznīca, nesīsim aizvien bagātākus svētuma augļus un pagodināsim Tēvu, kurš mīl mūs ar bezgalīgu maigumu, pagodināsim Dēlu, kurš turpina mums dāvāt pestīšanas dāvanu, un pagodināsim Svēto Garu, kurš atver mūsu sirdi un mudina mūs tiekties pēc labā pilnības.
Noslēgumā Francisks mudināja visus ticīgos garīgi vienoties ar svētceļniekiem, kuri pulcējušies Pompeju sanktuārijā, un vērsties pie Vissvētākās Jaunavas Marijas, kā arī šajā oktobra mēnesī atjaunot savu apņemšanos lūgties Rožukroni.
