Meklēt

2020.10.21 Udienza Generale 2020.10.21 Udienza Generale 

Lūdzoties, mēs kļūstam cilvēcīgāki

Trešdienas, 21. oktobra, katehēzes mācību pāvests atkal veltīja psalmu lūgšanai. Psalmos lūgšana tiek parādīta kā fundamentāla dzīves realitāte. Sliktākais pakalpojums, ko varam izrādīt Dievam, ir noguruma pilna lūgšana, automātiska lūgšana – viņš sacīja.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus un ticīgos visā pasaulē, Francisks atgādināja, ka lūgšana nav nomierinošais līdzeklis. Lūgšana drīzāk mums palīdz kļūt atbildīgākiem.

Svētais tēvs norādīja, ka psalmos nereti parādās negatīvs tēls, “ienaidnieks”, tas ir, tas, kurš dzīvo tā it kā nebūtu Dieva. Tā ir persona, kurai nav nekādas atsauces uz transcendento, kuras arogancei nav nekādu limitu, kura nebaidās no spriedumiem par to, ko domā un dara.

Tādēļ psalmos lūgšana tiek parādīta kā dzīves fundamentāla realitāte. Atsauce uz absolūto un transcendento, ko askēzes skolotāji sauc par “svēto Dieva bijāšanu”, ir tas, kas ļauj mums kļūt patiesi cilvēcīgiem – skaidroja pāvests. Tā ir sava veida robeža, kas pasargā mūs no mums pašiem, neļaujot iet pa šo dzīvi plēsonīgi un rijīgi. Lūgšana ir cilvēka glābiņš – uzsvēra Francisks.

Viņš atzina, ka, protams, var lūgties arī tikai tā, lai citi mūs apbrīnotu. Jēzus par to brīdināja. Tomēr tad, kad mēs patiešām pieņemam patiesas lūgšanas garu, pateicoties lūgšanai, mēs varam uz visu raudzīties ar paša Dieva skatienu.

Kad lūdzamies, tad viss iegūst savu “svaru”. Sliktākais ir automātiska lūgšana. Tas ir sliktākais kalpojums, ko varam sniegt Dievam un arī cilvēkiem – brīdināja pāvests. Lūgšanai jākļūst par mūsu dzīves centru. Ja mēs lūdzamies, tad arī brālis un māsa kļūst svarīgi – uzsvēra Svētais tēvs. Tas, kurš pielūgs Dievu, mīlēs arī Viņa bērnus. Tas, kurš respektēs Dievu, respektēs arī cilvēkus.

Tādēļ lūgšana nav nekāds nomierinošais līdzeklis, lai mazinātu dzīves uztraukumus. Vismaz tāda veida lūgšana noteikti nebūtu kristīga lūgšana – skaidroja pāvests. Lūgšana drīzāk ļauj mums kļūt atbildīgākiem. To mēs labi redzam “Tēvs mūsu” lūgšanā, ko Jēzus iemācīja saviem mācekļiem.

Lai iemācītos šādi lūgties, izcila skola ir psalmi. Mēs jau redzējām, ka psalmos ne vienmēr tiek lietoti delikāti un laipni vārdi. Tajos nereti redzamas dzīves rētas. Un tomēr visas psalmu lūgšanas vispirms tika izmantotas svētnīcās un tad sinagogās – arī tās, kas bija visdziļākās un vispersoniskākās.

Psalmi, arī vispersoniskākie, ir kopīgs mantojums – turpināja pāvests. Tos lūdzas visi un par visiem. Kristiešu lūgšanai ir raksturīga šī “dvaša”, kas aptver vienlaikus gan svētnīcu, gan pasauli. Lūgšana var sākties pustumšā dievnamā un beigties pilsētu ielās, vai otrādi, tā var rasties starp ikdienas raizēm un sasniegt savu kulmināciju liturģijā. Francisks norādīja, ka dievnamu durvis ir nevis barjeras, bet caurlaidīgas “membrānas”, kas gatavas sadzirdēt visu saucienus.

Psalmu lūgšanā vienmēr ir ietverta pasaule. Psalmos, piemēram, ir izteikts dievišķais pestīšanas apsolījums visvājākajiem. Psalmi brīdina mūs par pasaulīgo bagātību briesmām. Tie atklāj Dieva skatiena un viņa nodomu plašumus.

Vārdu sakot, tur, kur ir Dievs, tur ir jābūt arī cilvēkam – sacīja pāvests. Svētie Raksti ir kategoriski: “Mēs mīlam, jo viņš ir mūs pirmais mīlējis. Ja kāds saka: es mīlu Dievu! – bet nīst savu brāli, tas ir melis, jo tas, kas nemīl savu brāli, ko viņš redz, nevar mīlēt Dievu, ko viņš neredz. Un mums ir šis bauslis, lai tas, kas mīl Dievu, mīl arī savu brāli.” (1 Jņ 4, 19-21).

Raksti atzīst, ka var būt, ka cilvēkam, kurš vaļsirdīgi meklē Dievu, tomēr nekad neizdodas Viņu atrast. Taču tie vienlaikus apgalvo, ka nekad nevar ignorēt nabagu asaras. Francisks paskaidroja, ka Dievs necieš tāda cilvēka, tā teikt, “ateismu”, kurš ignorē dievišķo attēlu citos cilvēkos, katrā cilvēkā. Šī attēla ignorēšana savā tuvākajā ir “svētzadzība” – viņš sacīja. Tas ir kaut kas riebīgs. Tā ir vislielākā necieņa kādu var izrādīt templim un altārim.

Svētais tēvs piebilda, ka psalmu lūgšana mūs pasargā no iekrišanas “bezdievības” kārdinājumā. Pateicoties šīs lūgšanas praktizēšanai, mēs varam izvairīties dzīvot un varbūt arī lūgties tā, it kā nebūtu Dieva un nebūtu nabagu.

21 oktobris 2020, 15:05