Meklēt

2020.10.15-VMSG-patto-educativo.jpeg

Pāvests piedāvā jaunu globālās izglītības modeli

"Ir pienācis laiks skatīties uz priekšu drosmīgi un ar cerību. Lai tādēļ mūs balsta pārliecība, ka izglītībā pastāv cerības sēkla: miera un taisnības cerība. Skaistā, labā cerība; sabiedriskās harmonijas cerība" – sacīja pāvests video vēstījumā, kas tika translēts 15. oktobrī, Globālās izglītības pakta iniciatīvai veltītās sanāksmes laikā, kas notika Pontifikālajā Laterāna universitātē.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Pasākumu rīkoja Katoliskās izglītības kongregācija un pārraidīja Vatikāna mediji. Iniciatīvu prezentēja Svētā Krēsla Komunikācijas dikastērija vicedirektors Alessandro Džizotti. Pāvests atgriezās pie minētā pakta projekta kā fundamentāla risinājuma, lai veidotu brālīgāku un solidārāku pasauli, kurā valdītu miers un taisnība.

Video vēstījumā Francisks norādīja, ka tad, kad viņš aicināja sākt šo globālās izglītības pakta sagatavošanas ceļu, neviens nevarēja iedomāties, ka šādi attīstīsies situācija. Covid paātrināja un paplašināja daudzas ārkārtējās situācijas, kurās jau tā bijām nonākuši, un atklāja vēl citas. Epidemioloģiskajām problēmām pievienojās klāt ekonomiskās un sociālās problēmas. Pandēmija ietekmēja izglītības sistēmas visā pasaulē gan skolu, gan akadēmiskajā līmenī. Svētais tēvs norādīja, ka, saskaņā ar dažiem pēdējā laikā iegūtajiem datiem, pasauli ir piemeklējusi "izglītības katastrofa". Piemēram, aptuveni 10 milj. bērniem koronavīrusa izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ var nākties pamest mācības skolā.

Pāvests atzina, ka šīs dramatiskās realitātes priekšā nepietiks ar epidemioloģiskiem mēriem, bet būs vajadzīgs "jauns kultūras modelis". Krīze, ko piedzīvojam, ir ļoti plaša un sarežģīta krīze – viņš uzsvēra. To nevar aprobežot tikai ar kādu vienu sfēru vai sektoru. Covid mums visiem parādīja, ka krīze ir skārusi mūsu realitātes uztveri un savstarpējo attiecību veidu. Tādēļ ir jāmaina attīstības modelis. Ar vienkāršotām "receptēm" un tukšu optimismu nepietiek. Šajā sakarā Francisks atgādināja par "izglītības pārveidojošo spēku". Pēc viņa domām, izglītība ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā panākt, lai pasaule kļūtu humānāka. "Izglītība sevišķi ir mīlestības un atbildības jautājums", viņš sacīja. Šī mīlestība un atbildība tiek nodotas tālāk no paaudzes uz paaudzi.

Līdz ar to, izglītība ir dabiska pretinde individuālisma kultūrai, kas dažreiz pārvēršas par īstu "es" kultu un noved pie vienaldzības primāta – uzsvēra pāvests. Mūsu nākotne nedrīkst saistīties ar šķelšanos, domāšanas un iztēles spēju degradēšanos, spējas sadzirdēt, veidot dialogu un savstarpēji saprasties mazināšanos. Tāpēc šodien no jauna jāpieliek pūliņi izglītības procesā, kurā ir jāiesaistās visiem sabiedrības locekļiem. Svētais tēvs mudināja sadzirdēt jauno paaudžu saucienus un nenovērst savu skatienu uz citu pusi, kas tādējādi vairotu smagas sociālās netaisnības, tiesību pārkāpumus, padziļinātu nabadzību un veicinātu cilvēku atmešanu.

Tā kā šobrīd piedzīvojam epidemioloģisko krīzi, ko vēl vairāk padziļina neērtības un apjukums, ir pienācis laiks jauno paaudžu labā un kopā ar jaunajām paaudzēm parakstīt globālās izglītības paktu, kas palīdzētu ģimenēm, kopienām, skolām un universitātēm, institūcijām, reliģijām, valdībām un visai cilvēcei iesaistīties nobriedušu personu veidošanā – šādu pārliecību pauda pāvests.

Francisks vērsās pie kultūras pasaules ļaudīm, zinātniekiem, sportistiem, māksliniekiem un mediju darbiniekiem ar aicinājumu parakstīt šo paktu un ar savu dzīvi un darbību izplatīt tādas vērtības kā rūpes, miers, taisnība, labais, skaistums, otra cilvēka pieņemšana un brālība. "Mēs nedrīkstam visu gaidīt no valdībām", viņš uzsvēra. "Tas būtu bērnišķīgi". Mums visiem ir jāuzņemas atbildība, lai iedarbinātu jaunus procesus un jaunas pārmaiņas.

Turpinājumā pāvests norādīja, ka tāpēc mēs personīgi un visi kopā apņemamies ikvienā izglītības procesā centrālo vietu ierādīt personai, ņemt vērā tās vērtību un respektēt tās cieņu, saklausīt bērnu, pusaudžu un jauniešu balsi, kuriem nododam tālāk vērtības un zināšanas, lai tādējādi kopā veidotu taisnīgu, mierpilnu un katras personas cienīgu nākotni, atbalstīt to, lai visām meitenēm būtu pieeja izglītībai, kā arī saskatīt, ka pirmā un neaizstājamā skolotāja ir ģimene.

Bez tam, mēs apņemamies ieaudzināt sevī un citos viesmīlību un atvērtību pret trauslākajiem un atstumtajiem sabiedrības locekļiem, censties meklēt citāda veida ekonomiskos modeļus, citādāku izpratni par politiku, izaugsmi un attīstību, lai tas viss patiesi kalpotu cilvēkam un visai cilvēcei, sargāt un rūpēties par mūsu kopīgajām mājām, kā arī iedzīvināt savās zemēs izglītības projektu, ieguldot savus labākos enerģijas krājumus un, sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību, iedarbinot radošos un pārveidojošos procesus.

Francisks piebilda, ka par atbalsta punktu šajā procesā kalpo sociālā mācība, kas ir smēlusies iedvesmu Atklāsmē un kristīgajā humānismā. Tādā veidā mums visiem kopā ir drosmīgi un ar cerību jāraugās un jāiet uz priekšu, lai veidotu mīlestības un vienotības civilizāciju, kurā vairs nebūtu vietas šai nejaukajai "atkritumu kultūras pandēmijai" – video vēstījumā sacīja pāvests.

15 oktobris 2020, 16:40