Mums ir vajadzīga Māte, kas mūs skauj

Jānis Evertovskis – Vatikāns

“Reizēm un ne tikai reizēm vien”, teica Francisks, “ceļš kļūst smags. Un šajā pandēmijas un daudzu veselības draudu, baiļu un visdažādāko vajadzību laikā tas ir vēl smagāks”. Tāpēc “mums ir vajadzīga Māte, kura mūs apskautu”.

Līdzīgi vārdi ir atrodami arī svētceļojuma moto: “Apskauj mūs, Māte! Mēs gribam turpināt ceļu”.

Uzrunas turpinājumā pāvests atsauca atmiņā kādu liecību: “Kāda sieviete man teica, ka viens no mātes uzdevumiem ir savu bērnu sapulcināšana kopā. Un vēl kāda cita, kurai pajautāju, kurš no bērniem viņai ir vismīļākais, man atbildēja: ‘Manai rokai ir pieci pirksti. Ja kāds no tiem man sāp, tad tas sāp tāpat kā kāds cits. Viņi visi ir atšķirīgi, bet visi ir vienādi’. Tāpat rīkojas ar mums Dievmāte. Mēs visi esam atšķirīgi, bet viņa skauj mūs visus”, uzsvēra Svētais tēvs. Viņš apliecināja, ka garīgi vienojas ar svētceļniekiem un lūdzas par viņiem. Pēc tam pāvests tiem deva savu svētību.

Svētceļojums noslēdzās svētdien, 27. septembrī, ar svinīgu Svēto Misi, ko celebrēja vietējais bīskaps. Dievkalpojums tika straumēts tiešraidē Facebook.

Luhanas Dievmātes godināšanas aizsākumi meklējami 17. gadsimtā. Statuja glabājas neogotiskā stila bazilikā, Luhanā, kas atrodas 70 km uz ziemeļrietumiem no Buenosairesas. Katru gadu dievnamu apmeklē aptuveni 9 miljoni svētceļnieku.