Meklēt

Vatican News
Pāvests uzrunā ANO Pāvests uzrunā ANO 

Francisks ANO: izmantot krīzi, lai veidotu brālīgāku sabiedrību

Piektdien, 25. septembrī, pāvests videovēstījumā vērsās pie Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sēdes dalībniekiem. Tā notiek Ņujorkā, atzīmējot organizācijas dibināšanas 75. gadadienu. Francisks ANO mītni personīgi apmeklēja pirms 5 gadiem.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Videovēstījumā pāvests atzina, ka ANO 75. gadadiena ir iespēja izcelt Svētā Krēsla vēlmi pēc tā, lai šī organizācija būtu patiesa valstu savstarpējās vienotības zīme un instruments un kalpotu visai cilvēcei.

Covid-19 izraisītā krīze, kas šobrīd skar pasauli un kas prasa daudzu cilvēku dzīvības, izmaina mūsu dzīves stilu un liek mums pārskatīt savas ekonomiskās, veselības aprūpes un sociālās sistēmas, un atklāj mūsu vājumu – sacīja Francisks. Viņš norādīja, ka mēs esam aicināti izmantot šo pārbaudījuma laiku kā izvēles iespējas laiku, tas ir, saredzēt, kas ir patiesi svarīgs un kas paiet, iemācīties atšķirt nepieciešamo no tā, kas nav nepieciešams. Šis laiks mums var būt īsta atgriešanās un pārmaiņu izdevība, lai pārdomātu, kā mēs dzīvojam un kādas ir mūsu ekonomiskās un sociālās sistēmas, kurās netaisnīgas resursu sadales rezultātā pieaug plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem. No otras puses, šajā laikā mēs varam arī atkāpties un ieņemt aizsardzības pozīciju, kurai būtu raksturīgs individuālisms un elitārisms.

Tātad, mēs atrodamies izvēles priekšā – uzsvēra pāvests. Mums ir jāizvēlas viens no diviem iespējamajiem ceļiem. Viens ved uz multilaterālisma stiprināšanu, kas būtu visas pasaules līmenī atjaunotas līdzatbildības izpausme un uz taisnīgumu, mieru un vienotību balstītas Dieva gribētas solidaritātes izpausme, bet otrajā ceļā, savukārt, tiek dota priekšroka pašpietiekamībai, nacionālismam, protekcionismam, individuālismam un izolācijai, izslēdzot nabagus, trauslākos ļaudis un tos, kuri atrodas eksistences perifērijās. Tādā veidā noteikti tiktu nodarīts posts visai sabiedrībai. Tāpēc otrais elements nedrīkst gūt virsroku.

Runājot par veselības aizsardzības pasākumiem un katra cilvēka tiesībām saņemt medicīnisko pamataprūpi, pāvests vērsās ar aicinājumu pie politiķiem un tiem, kuru rokās ir atbildība privātajā sektorā, lai viņi pieņem vajadzīgos mērus, lai tādējādi nodrošinātu pieeju potēm pret Covid-19 un svarīgākajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas slimnieku ārstēšanai. Priekšroka jāizrāda trūcīgākajiem.

Turpinājumā Francisks atzina, ka mūsdienu krīze parādīja, ka solidaritāte nedrīkst būt tikai tukšs vārds vai solījums. Bez tam, mēs esam saņēmuši mācību, ka vajadzētu izvairīties no kārdinājuma pārsniegt savas dabiskās robežas. Cilvēka brīvība var būt noteicēja pār tehniku un panākt, lai tā kalpo veselīgākai, humānākai, sociālākai un integrālākai attīstībai. Šos aspektus mums ir jāņem vērā arī debatēs par tik sarežģīto tematu kā mākslīgais intelekts.

Runājot par darbu, tā robotizāciju un bezdarba problēmu, pāvests aicināja meklēt jaunus darba veidus, kas patiešām varētu apmierināt cilvēka potenciālu un vienlaikus būtu saskaņā ar viņa personas cieņu. Lai nodrošinātu cilvēkam personas cienīgu darbu, jāmaina šodien dominējošā ekonomiskā paradigma, kas tiecas tikai pēc kompāniju peļņas. Katra uzņēmēja vienam no galvenajiem mērķiem būtu jābūt darba došanai pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tas būtu ražošanas aktivitātes panākumu kritērijs. Tehniskais progress ir vajadzīgs, taču jārūpējas, lai, pateicoties tam, cilvēki varētu strādāt cilvēka cienīgākos un drošākos apstākļos.

Tas viss saistās ar prasību pēc virziena maiņas – uzsvēra pāvests, atzīstot, ka tam mums jau ir vajadzīgie resursi un līdzekļi. Viņš piebilda, ka šīm izmaiņām ir vajadzīgs stiprāks ētisks konteksts, kas ļautu tikt galā ar tā saukto “atkritumu kultūru”.

Francisks paskaidroja, kādi ir šīs kultūras iemesli. Tā ir cilvēka cieņas nerespektēšana, šaurs, ideoloģisks skatījums uz personu, tās fundamentālo tiesību noliegšana un neierobežota tieksme pēc varas un kontroles. “Sauksim to vārdā: arī tas ir uzbrukums cilvēcei”, uzsvēra katoliskās Baznīcas vadītājs.

Turpinājumā pāvests pieskārās masu iznīcināšanas ieroču traģēdijai, kristiešu vajāšanām pasaulē un bēgļu un migrantu sūrajam un dramatiskajam liktenim, tai skaitā, viņu paverdzināšanai, kas notiek nometnēs. Francisks uzsvēra, ka to visu nevar tolerēt, un atzina, ka daudzi šodien to ignorē ar nolūku!

Neraugoties uz daudziem neveiksmīgajiem šo problēmu risināšanas pūliņiem, šodienas krīze tomēr ir izdevība – norādīja pāvests. Tā ir izdevība ANO un iespēja veidot brālīgāku un līdzjūtīgāku sabiedrību. Tādēļ ir jāpārskata ekonomisko un finanšu institūciju loma – viņš sacīja. Izstrādājot tādu ekonomisko modeli, kurā ietilps subsidiaritātes veicināšana, atbalsts vietējā mēroga ekonomikai un investēšana izglītībā un infrastruktūrās vietējo kopienu labā, tiks ielikti pamati pašas ekonomikas panākumiem un vienlaikus sabiedrības un nācijas atjaunotnei. Francisks uzsvēra, ka starptautiskajai kopienai ir jācenšas pielikt punkts ekonomiskajām netaisnībām.

Uzrunas beigu daļā Svētais tēvs pievērsās arī vides krīzei un Amazones tautām, postošajām sekām, ko Covid-19 atstāj uz bērniem, uzbrukumiem dzīvībai, sievietes lomai sabiedrībā un ģimenei. Viņš atgādināja, ka bērna pirmie audzinātāji ir tēvs un māte – ģimene, kas saskaņā ar Cilvēktiesību universālo deklarāciju ir “sabiedrības dabiskais un pamata kodols”.

Pāvests jautāja, vai ar tādiem galvenajiem miera un drošības apdraudējumiem kā nabadzība, epidēmijas un terorisms var tikt efektīvi galā, kad bruņošanās sacensības rezultātā tiek izniekoti dārgie resursi, ko varētu izmantot tautu vispusīgās attīstības un vides aizsardzības labā. Tādēļ ir jāpārvar neuzticēšanās gaisotne un jāatmasko samaitātā loģika, saskaņā ar kuru domājam, ka ieroči kalpo mūsu personīgajai un visas sabiedrības drošībai. Šāda loģika kalpo tikai kara industrijas attīstībai un vairo savstarpējas neuzticēšanās un baiļu gaisotni – uzsvēra Francisks.

ANO ir jākļūst par aizvien efektīvāku miera laboratoriju – viņš sacīja, norādot, ka tāpēc Drošības padomes locekļiem jābūt vienotākiem un noteiktākiem savā darbībā. No krīzes varam iziet labāki vai sliktāki. Mūsu uzdevums – pārdomāt, kāda nākotne sagaida mūsu kopējās mājas un mūsu kopējo projektu. Apvienotās Nācijas tika izveidotas ar mērķi vienot tautas, tuvināt tās vienu otrai un veidot tiltus. Pāvests aicināja izmantot šī laika izaicinājumus kā izdevību veidot tādu nākotni, kādu mēs patiešām vēlamies.

25 septembris 2020, 17:06