Meklēt

Vatican News
Viaggio Apostolico in Lituania Lettonia Estonia 2018.09.24 Viaggio Apostolico in Lituania Lettonia Estonia 2018.09.24  (Vatican Media)

Aprit divi gadi kopš pāvesta Franciska vizītes Latvijā

Aizritējuši 2 gadi kopš pāvests Francisks apmeklēja Baltijas valstis. Viņa apustuliskā vizīte Lietuvā, Latvijā un Igaunijā notika 2018. gadā no 22. līdz 25. septembrim. Latvijā Svētais tēvs ieradās 24. septembrī. Viņa misija bija sludināt mūsu tautām Evaņģēlija prieku un vēstīt par maiguma un žēlsirdības revolūciju.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Franciska apustuliskais ceļojums uz Baltijas zemēm notika šo valstu neatkarības 100. gadskārtā un pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Lietuvā, Latvijā un Igaunijā 25. gadadienā. Viņa vizītes Latvijā moto bija Aglonas Dievmātes svētgleznā ietvertie vārdi: "Rādi, ka esi Māte!" Vizīte bija mums visiem adresēts aicinājums no jauna atcerēties savas valsts garīgos pamatus, pateikties par savas zemes brīvību un lūgt tai Dieva svētību. Kā pirms Franciska ierašanās rakstīja Latvijas bīskapi, pāvests "kā svētā Pētera pēctecis, Romas bīskaps un katoliskās Baznīcas gans nāk, lai atgādinātu, ka neesam vieni savā ticībā, bet piederam pie visas pasaules kristiešu ģimenes. Viņš dodas uz Latviju, lai satiktu ikvienu no mums, lai stiprinātu ticībā un iedrošinātu mīlestībā".

Ieradies Latvijā, pāvests devās uz Rīgas pili, kur notika viņa oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Tur viņš tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un uzrunāja valsts augstākās amatpersonas, sabiedrības un diplomātiskā korpusa pārstāvjus. Pēc tam Francisks nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, Rīgas Domā vienojās lūgšanā kopā ar citu tradicionālo konfesiju pārstāvjiem, Svētā Jēkaba katedrālē tikās ar vecāka gada gājuma cilvēkiem, Svētās Ģimenes mājā – ar Latvijas bīskapiem, bet Aglonā celebrēja Svēto Misi un uzrunāja daudzus tūkstošus ticīgo no visas Latvijas un kaimiņzemēm. Kā uzsvēra toreizējā Latvijas Republikas ārkārtēja un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla Veronika Erte, pāvests pie mums ieradās, "lai satiktos ar visiem labas gribas cilvēkiem". Sava apustuliskā ceļojuma priekšvakarā Baltijas zemju tautām adresētajā videovēstījumā viņš pats apliecināja, ka grib "apskaut visus un nest miera, labas gribas un nākotnes cerības vēsti".

Vizītes laikā Francisks ar pateicību pieminēja mūsu pagātni, atzinīgi novērtēja šodienas sasniegumus un mudināja doties pretī nākotnei, veicinot solidaritāti un kopējo labumu, un rūpējoties par trauslākajiem un neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem. Savā pirmajā uzrunā, atsaucoties uz 30. psalma vārdiem "Manas vaimanas tu man pārvēti dejā", viņš ar atzinību sacīja: "Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas vaimanas un sāpes pārvērst par dziesmu un deju un tādējādi ir spējusi pārtapt par dialoga, sastapšanās un mierīgas līdzāspastāvēšanas vietu, kas raugās nākotnē".

Runājot par brīvības lielo dāvanu, pāvests mūsu tautai atgādināja, ka tā reizē ir arī uzdevums, kas iesaista visus. "Strādāt brīvības labā nozīmē veicināt cilvēku un visas sabiedrības vispusīgu un saskaņotu attīstību", viņš sacīja. "Sabiedrības attīstību nevar panākt tikai un vienīgi ar tai piederošajiem īpašumiem un resursiem (…). Cilvēces attīstības rādītājs ir arī tās spēja augt un vairoties. Šī attīstība atkarīga arī no vēlmes radīt dzīvību un veidot nākotni. Tas iespējams tikai tik lielā mērā, cik dziļi sabiedrība sakņojas pagātnē, cik radoša tā ir tagadnē un cik daudz tajā ir ticības un cerības, raugoties nākotnē. Un tā mērs ir spēja nežēlot savus spēkus un arī sevi upurēt, kā to apliecinājušas iepriekšējās paaudzes".

Aglonā pāvests aicināja visus ticīgos pievērst savus skatienus Marijai un mūsu tautai tik dārgās Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznas pakājē lūdzās, lai Marija rāda mums visiem, ka ir Māte. "Visi sabiedrības atraidītie var piedzīvot šīs mūsu Mātes maigo tuvumu", atgādināja Francisks, "jo ikvienā, kas cieš, joprojām ir klātesošas viņas Dēla Jēzus atvērtās brūces. Viņa to iemācījās krusta pakājē. Arī mēs esam aicināti 'pieskarties' citu ciešanām. Iesim pretī cilvēkiem, lai mierinātu un būtu viņiem līdzās! Nebaidīsimies piedzīvot maiguma spēku un būt iesaistīti, nebaidīsimies, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi".

Pāvests aicināja Latvijas kristiešus un visus labās gribas cilvēkus, sekojot Marijas un godināmā bīskapa Sloskāna paraugam, neļaut savā sirdī iezagties nekādām rūgtuma jūtām, nolikt malā ieļaunojumus un neuzticēšanos un pieņemt citam citu un dzīvot brālīgi. "Saskaņa vienmēr kaut ko maksā, kad esam atšķirīgi, kad gadi, dzīvesstāsti un apstākļi pirmajā brīdī liek mums just, domāt un rīkoties šķietami pretēji", viņš sacīja. "Taču tad, ja ar ticību ieklausāmies rīkojumā pieņemt citus un tikt pieņemtiem, kļūst iespējams veidot vienotību dažādībā, jo tad atšķirības mūs nekavē un nešķeļ, tad kļūstam spējīgi raudzīties tālāk par tām, redzēt citus viņu dziļākajā cieņā – kā tā paša Tēva bērnus". Euharistijas svinību noslēgumā, atvadoties no Latvijas, Francisks aicināja katru apņemties pieņemt cits citu bez diskriminācijas, dod priekšroku nabadzīgajiem, piecelt pakritušos un pieņemt citus tādus, kādi tie ir.

Tā paša gada 26. septembrī, trešdienas vispārējās audiences laikā Romā, atskatoties uz savu vizīti Baltijas valstīs, Svētais tēvs atzina, ka viņu ļoti aizkustināja šo tautu vēsture. "Šīs tautas ļoti daudz cieta, un tāpēc Kungs tās ir uzlūkojis arī īpašu labvēlību", viņš teica. Pāvests arī atzina, ka viņu apbrīnoja mūsu tautu ekumenisms, vēlreiz atgādināja, cik svarīgi ir uzturēt attiecības starp paaudzēm un glabāt savas tautas saknes, kā arī norādīja uz Evaņģēlija avota svaigumu. "Evaņģēlijs, kas pārbaudījumu brīžos dod spēku un dzīvina cīņu par brīvību, brīvajos laikos ir gaisma, kas izgaismo cilvēku, ģimeņu, sabiedrības ikdienas dzīves ceļu, un sāls, kas parastajai ikdienas dzīvei piešķir garšu un pasargā to no remdenuma un egoismu samaitātības" uzsvēra Francisks, aicinot Baltijas zemju ļaudis pastāvēt Dieva mīlestībā.

Atgādinām, ka, atzīmējot Svētā tēva vizītes Latvijā pirmo gadadienu, 2019. gada 24. septembrī Svētā Pētera bazilikā, Vatikānā, notika Euharistijas svinības latviešu valodā. Tās vadīja pāvesta vizītes galvenais organizators priesteris Juris Jalinskis. Tādā veidā Romā dzīvojošie latvieši varēja vienoties kopīgā lūgšanā un sadraudzībā un atcerēties šī vēsturiskā notikuma – pāvesta Franciska vizītes Latvijā – lielo nozīmi un aktualitāti šodien.

24 septembris 2020, 15:08