Meklēt

Vatican News
Vispārējā audience Vispārējā audience  (Vatican Media)

Pāvests: solidaritāte dziedina pasauli, kas ir slima

2. septembrī pāvests Francisks vadīja vispārējo audienci, kas notika Svētā Damaza pagalmā. Pēc vairāku mēnešu ilga pārtraukuma tajā pirmo reizi piedalījās arī svētceļnieki no daudzām valstīm.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Pašreizējā pandēmija ir atklājusi mūsu savstarpējo atkarību - mēs visi esam saistīti gan labajā, gan ļaunajā. Lai mēs no krīzes izietu labāki, mums tas jādara visiem kopā, jābūt solidāriem. Kā mācīja svētais Jānis Pāvils II, šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama solidaritāte", katehēzes mācībā teica pāvests Francisks.

Turpinot augusta sākumā iesākto katehēzes ciklu, Svētais tēvs skaidroja solidaritātes un ticības nozīmi. Viņš uzsvēra, ka koronavīrusa pandēmija ir atklājusi mūsu savstarpējo atkarību. Mums, kā cilvēku ģimenei, ir kopīga izcelsme Dievā. Mēs dzīvojam kopīgās mājās, dzīvojam uz planētas, kur Dievs mūs ir nolicis, un mums ir kopīgs galamērķis Kristū. Bet tad, kad mēs par to aizmirstam, mūsu savstarpējā saikne kļūst par atkarību no dažiem, un tā padziļina nevienlīdzību un atstumtību, vājina sabiedrības dzīvi un grauj apkārtējo vidi.

Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgs solidaritātes princips, par kuru enciklikā "Sollicitudo rei socialis" rakstīja svētais Jānis Pāvils II. Savstarpēji saistītā pasaulē mēs pieredzam, ko nozīmē dzīvot "globālajā ciematā". Tomēr savstarpējo atkarību mēs ne vienmēr pārveidojam par solidaritāti. Individuālie, nacionālie un varas grupu egoismi, kā arī ideoloģiskais stīvums nostiprina "grēka struktūras", teica Francisks.

Citējot Apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium", pāvests skaidroja, ka vārds "solidaritāte" ir nedaudz nodeldēts un brīžiem aplami saprasts, bet tas nozīmē daudz vairāk nekā dažus sporādiskus dāsnuma uzplūdus. Solidaritāte prasa radīt jaunu mentalitāti, kas domātu kopienas jēdzienos un uzskatītu, ka visu cilvēku dzīves vērtība ir prioritāte un labumus nedrīkst piesavināties daži. Runa nav tikai par palīdzības sniegšanu citiem: tas ir taisnīguma jautājums. Lai savstarpējā atkarība kļūtu par solidaritāti un nestu augļus, tai ir nepieciešamas spēcīgas saknes cilvēkā un Dieva radītajā dabā, skaidroja Francisks.

Pāvests uzsvēra, ka stāstā par Bābeles torni aprakstīts tas, kas notiek, kad cenšamies sasniegt debesis – savu galamērķi – ignorējot saikni ar cilvēkiem, dabu un pašu Radītāju. "Mēs būvējam torņus un debesskrāpjus, bet iznīcinām sabiedrību. Mēs vienojam struktūras un valodas, bet graujam kultūras bagātību. Mēs vēlamies būt Zemes saimnieki, bet apdraudam bioloģisko daudzveidību un izjaucam ekoloģisko līdzsvaru".

Uzrunā pāvests pieminēja kādu senu nostāstu par "Bābeles sindromu". Ja torņa celtniecības laikā nokristu un nomirtu cilvēks, neviens neko neteiktu. Bet, ja nokristu ķieģelis, visi sūdzētos. Kāpēc? Jo ķieģeļu izmaksa bija augsta. To izgatavošana prasīja laiku un darbu. Ķieģelis bija vairāk vērts nekā cilvēka dzīvība. Diemžēl arī šodien notiek kaut kas līdzīgs. Ja noslīd biržas cenu līkne, tad par to runā visi mediji, bet ja bada dēļ cieš tūkstošiem cilvēku, tad neviens par to nerunā, atzina pāvests.

Francisks skaidroja, ka diametrāli pretēji Bābeles notikumam ir Visarsvētki. Svētais Gars, nonākot no augšas kā vējš un uguns, Pēdējo vakariņu namā ieslēgto mācekļu kopienu piepilda ar Dieva spēku, mudina to iziet un sludināt Jēzu visiem cilvēkiem. Svētais Gars rada vienotību daudzveidībā, rada harmoniju.

Vasarsvētkos Dievs atklāj sevi un stiprina kopienas, kas vienota daudzveidībā un solidaritātē, ticību. Solidaritātes daudzveidībai ir "antivielas", kas ikvienu cilvēku, kas ir unikāla un neatkārtojama dāvana, pasargā no individuālisma un savtīguma slimības. Solidaritātes daudzveidībai piemīt arī tādas "antivielas", kas dziedina sociālās struktūras un procesus. Šodien solidaritāte ir ceļš pretī pasaulei pēc pandēmijas laikā. Solidaritāte palīdz dziedināt daudzas sociālās slimības, piebilda pāvests.

Ticības stiprināta solidaritāte ienes Dieva mīlestību globalizētajā kultūrā. Un to dara, nevis būvējot torņus vai mūrus, kas šķeļ un pēc tam tie sabrūk, bet gan stiprinot sabiedrību un atbalstot patiesi cilvēcīgus un stabilus izaugsmes procesus. "Krīžu un dzīves vētru laikā Kungs aicina pamodināt un aktivizēt šo solidaritāti, kas dāvā noteiktību, atbalstu un jēgu šim brīdim, kurā viss, šķiet, ir sagrauts. Lai Svētā Gara radošums mūs mudina radīt jaunus ģimeniskas viesmīlības veidus, stiprināt taisnīgumu un solidaritāti", vēlēja pāvests.

02 septembris 2020, 11:18