Meklēt

Vatican News
Pāvests Francisks Pāvests Francisks  (Vatican Media)

Pāvests: Cilvēku un radību vajag atzīt kā Dieva dāvanu

"Pandēmija spilgti parādīja, cik mēs esam bezpalīdzīgi, un tajā pašā laikā, cik mēs esam atkarīgi viens no otra. Tā atklāja arī daudzas sociālās slimības", – katehēzes mācībā teica pāvests. Jau vēstīts, ka augustā Francisks atsāka vadīt vispārējās audiences. Tās notiek Apustuliskās pils bibliotēkas zālē. Pāvesta uzrunu translē Vatikāna mediji.

Silvija Krivteža - Vatikāns

"Ja mēs nerūpēsimies viens par otru, sākot ar vismazākajiem, kuri cieš, ieskaitot arī vidi, mēs nespēsim dziedināt pasauli", uzsvēra pāvests. Viņš izteica pateicību visiem cilvēkiem, kuri šajos mēnešos apliecināja savu cilvēcisko un kristīgo mīlestību, rūpējoties par slimniekiem, pat riskējot ar savu veselību. Tomēr koronavīruss nav vienīgā slimība, ar kuru mums ir jācīnās. Pandēmija ir atklājusi daudzas sociālās patoloģijas. Viena no tām ir izkropļots cilvēka redzējums, kas ignorē cilvēka cieņu, viņa identitāti. Dažreiz mēs skatāmies uz citiem kā uz priekšmetiem, kurus var izmantot un izmest. Patiesībā šāda veida skatiens mūs padara aklus, veicina individuālismu un agresīvu atmešanas kultūru, kas cilvēku pārveido par patēriņa preci, citējot Apustulisko pamudinājumu "Evangelii gaudium", teica Francisks.

Pāvests skaidroja, ka ticības gaismā redzam, ka Dievs uz vīrieti un sievieti skatās citādāk. Viņš mūs nav radījis kā priekšmetus, bet kā dzīvas būtnes, kuras mīl un kuras ir apveltījis ar spēju mīlēt. Viņš mūs ir radījis pēc sava attēla un līdzības. Dievs mums ir piešķīris unikālu un neaizskaramu cieņu, aicinot mūs dzīvot vienotībā ar Viņu, vienotībā ar māsām un brāļiem, un respektēt apkārtējo vidi. Šajā vienotībā Dievs dāvā mums spēju radīt un sargāt dzīvību, strādāt un rūpēties par zemi.

Turpinot uzrunu, pāvests norādīja, ka šādu individuālistisku skatienu varam atklāt evaņģēliskajā aprakstā par Jēkaba un Jāņa māti, kura ļoti vēlas, lai viņas dēli varētu sēdēt jaunā Karaļa kreisajā un labajā pusē. Bet Jēzus piedāvā cita veida redzējumu – kalpošanas un savas dzīvības atdošanas par citiem redzējumu, un to apstiprina, izdziedinot divus aklos un padarot tos par saviem mācekļiem.

Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Kungs palīdz mums vērst savu skatienu uz brāļiem un māsām, īpaši uz tiem, kuri cieš. Kā Jēzus mācekļi mēs nevaram būt vienaldzīgi un domāt tikai par savām interesēm. Mēs esam aicināti atzīt katra cilvēka cieņu neatkarīgi no viņa rases, valodas vai sociālā stāvokļa, uzsvēra pāvests.

Vatikāna II koncils atgādina, ka personas cieņa ir neaizskarama, jo "tā ir radīta pēc Dieva attēla" (Past. konst. Gaudium et spes, 12). Tā ir visas sociālās dzīves pamats, kas nosaka darbības principus. Mūsdienu kultūrā visciešākā atsauce uz personas neatņemamās cieņas principu ir Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, kuru svētais Jānis Pāvils II nosauca par "pavērsiena punktu cilvēces garajā un sarežģītajā ceļojumā", kā arī par "vienu no cilvēka redzējuma augstākajām izpausmēm". "Tautu un nāciju tiesības ir ne tikai individuālas, bet arī sociālas", atgādināja Francisks. Cilvēks ir sociāla būtne, kas radīta pēc Dieva attēla.

“Šai atjaunotajai izpratnei par katras personas cieņu ir nopietnas sociālās, ekonomiskās un politiskās sekas. Skatīties uz brāli un visu radīto kā uz dāvanu, kas saņemta no Tēva mīlestības, nozīmē pievērst uzmanību, priecāties un uzņemties rūpes par citiem - skaidroja pāvests. - Tādā veidā ticīgais, pieņemot savu tuvāko kā brāli, nevis kā svešinieku, raugās uz viņu ar līdzjūtību un empātiju, nevis ar nicinājumu un naidu. Un, uzlūkojot pasauli ticības gaismā, viņš strādā, lai ar žēlastības palīdzību attīstītu savu radošumu un stiprinātu entuziasmu vēstures problēmu atrisināšanā. Viņš apzinās un attīsta savas spējas kā atbildību un pienākumu, kas izriet no ticības, kā Dieva dāvanu, kuru jāizmanto, kalpojot cilvēcei un radītajai pasaulei.”

Kamēr pasaule cenšas apkarot vīrusu, kas skar visas tautas bez izņēmuma, ticība mudina mūs aktīvi rīkoties, lai apkarotu vienaldzību cilvēka cieņas pārkāpumu priekšā. Ticība vienmēr pieprasa, lai mēs atgrieztos un ļautu sevi dziedināt no personīgā un kolektīvā individuālisma. Vienīgi Kungs var "atjaunot mums redzi", lai mēs no jauna atklātu, ko patiesībā nozīmē būt par cilvēces ģimenes locekļiem, un, lai šis skatiens kļūtu par konkrētu darbību, kurā izpaustos līdzjūtība, cieņa pret katru cilvēku, kā arī atbildība un rūpes par mūsu kopējām mājām, sacīja Svētais tēvs.

12 augusts 2020, 12:28