Meklēt

Vatican News
Vatikāns Vatikāns  (Vatican Media)

Jēzus ir Tēva roka, kas neļauj mums nogrimt tumsā

"Kad mēs baidāmies un mums liekas, ka grimstam, nevajag kaunēties skaļi saukt: "Kungs, glāb mani!", līdzīgi kā to darīja Pēteris. Tā ir skaista lūgšana!" – teica Francisks. 9. augusta pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies vairāki simti Romas iedzīvotāju un svētceļnieku, lai noklausītos pāvesta uzrunu un saņemtu viņa svētību.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Pārdomas pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests Francisks balstīja uz Mateja evaņģēlija 14. nodaļu. Tas ir pamācošs stāsts par paļāvības nozīmi garīgajā dzīvē. 

Dārgie brāļi un māsas!

Šodienai paredzētais Evaņģēlija fragments (sal. Mt 14,22-23) vēstī par Jēzu, kurš vētras laikā iet pa ezera virsmu. Pēc tam, kad bija pabarojis ļaužu pūli ar piecām maizēm un divām zivīm – par ko lasījām pagājušajā svētdienā –, Jēzus mudina savus mācekļus kāpt laivā un pārcelties otrā krastā. Atlaidis ļaudis, Viņš uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Viņš bija tur viens pats. Jēzus iegrima Tēvā.

Ezera šķērsošanas laikā, kas notika tumsā, mācekļu laivu aptur pēkšņa vētra. Vienā brīdī viņi ieraudzīja kādu, kas iet pa ūdens virsmu, un tuvojas viņiem. Iztrūkušies, viņi domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt no bailēm. Jēzus viņus uzrunāja, sacīdams: "Esiet droši! Tas esmu Es, nebaidieties!" Pēteris atbildēja: "Kungs, ja tu tas esi, pavēli man iet pie tevis pa ūdens virsmu!" Jēzus viņam saka: "Nāc!" Pēteris izkāpa no laivas un veica dažus soļus, bet, nobijies no vēja un viļņiem, sāka grimt. Viņš sauca: "Kungs, glāb mani!" Jēzus satvēra viņa roku un teica: "Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?"

Šis stāsts ir aicinājums paļauties uz Dievu katrā mūsu dzīves brīdī, it īpaši pārbaudījumu un grūtību stundā. Kad mēs baidāmies un mums liekas, ka grimstam, nevajag kaunēties skaļi saukt: "Kungs, glāb mani!", līdzīgi kā to darīja Pēteris. Tā ir skaista lūgšana! Jēzus žests, Viņa izstieptā roka, kas satver sava drauga roku, liek mums aizdomāties. Jēzus ir Tēva roka, kas mūs nekad neatstāj vienus. Viņš ir Tēva stiprā un uzticīgā roka, kas vēl mums tikai labu. Dievs nav ne viesuļvētra, ne uguns, ne zemestrīce – kā šodien atgādina lasījums par pravieti Eliju. Dievs ir kā maiga vēja šalkoņa, kas nevienam sevi neuzspiež, bet lūdz ieklausīties. Ticēt nozīmē vērst savu skatienu un sirdi uz Dievu, uz Viņa mīlestību, uz Tēva maigumu, un to darīt vienmēr, it īpaši tumsas un pārbaudījumu brīžos. Jēzus gribēja to iemācīt Pēterim un mācekļiem, un šodien grib to iemācīt arī mums. Viņš labi zina, ka mūsu ticība ir vāja un mūsu ceļš nav viegls, ka to var nobloķēt mums nelabvēlīgi spēki. Taču Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ir Kungs, kurš pieņēma nāvi, lai mūs izglābtu. Vēl pirms nekā mēs sākam Viņu meklēt, Viņš ir mums līdzās. Un, pieceļot mūs no mūsu kritieniem, Viņš palīdz mums augt ticībā, uzsvēra Francisks.

Laiva vētras laikā ir Baznīcas attēls. Baznīca katrā laikmetā saskaras ar pretvējiem, nereti ļoti spēcīgiem. Padomāsim par ilgām un nežēlīgām vajāšanām, kādas notika pagājušajā gadsimtā. Tādos gadījumos tai var rasties kārdinājums domāt, ka Dievs to ir atstājis. Bet patiesībā tieši šādos brīžos visspilgtāk atmirdz ticības, mīlestības un cerības liecības gaisma. Tā ir augšāmceltā Kristus klātbūtnes gaisma, kas Baznīcai dāvā spēku, moceklības žēlastību, no kuras rodas jauni kristieši, un izdīgst samierināšanās un miera asni visā pasaulē.

Lai Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecība palīdz mums saglabāt stipru ticību un brālīgu mīlestību arī tad, kad dzīves vētras un tumsa mazina mūsu ticību Dievam, vēlēja pāvests.

09 augusts 2020, 12:13