Meklēt

2020.08.15 Angelus 2020.08.15 Angelus 

Dievmātes pirmais solis paradīzē bija milzīgs lēciens visai cilvēcei

“Cilvēkam tas ir viens mazs solis, bet visai cilvēcei gigantisks lēciens,” šādus vārdus teica kosmonauts Nils Armstrongs, pirmais cilvēks, kas uzkāpa uz mēness. Ar šiem vārdiem uzrunu pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos sāka arī pāvests Francisks. Taču, kā atzīmēja Svētais tēvs, šodien mēs svinam daudz lielāku uzvaru. Dievmāte spēra pirmo soli paradīzē. Viņa tur aizgāja ne tikai garā, bet ar visu savu ķermeni, ar visu sevi. Šis vienkāršās Nācaretes Jaunavas solis bija milzīgs lēciens visai cilvēcei.

Inese Šteinerte - Vatikāns

“Nokāpt uz mēness mums maz ko dod, ja nedzīvojam kā brāļi un māsas uz zemes,” teica Francisks. Bet tas, ka mums ir sagatavota vieta debesīs, piešķir cerību. Mēs saprotam, ka esam dārgi un mūsu liktenis ir būt augšāmceltiem. Dievs neļauj mūsu miesām izzust nekurienē. Mūsu mērķis ir sasniegts līdz ar Jaunavu Mariju, un savu acu priekšā redzam iemeslu, kāpēc mēs ceļojam – ceļojam ne jau tāpēc, lai iegūtu pasaules lietas, kas ir pārejošas, bet gan savu mājvietu augšā, kas ir sagatavota uz visiem laikiem. Dievmāte ir tā zvaigzne, kura mūs vada.

Ko mums iesaka mūsu Māte? Šodien Evaņģēlijā lasām viņas vārdus: “Augsti slavē Kungu, mana dvēsele” (Lk 1:46). Pieraduši tos dzirdēt, mēs, varbūt, vairs nepievēršam tiem uzmanību. Pāvests paskaidroja, ka “slavēt” nozīmē “darīt lielu”, “paaugstināt”. Marija paaugstina Dievu, nevis problēmas, kuru netrūka tai laikā. Mēs, savukārt, bieži vien ļaujam pārņemt sevi grūtībām un bailēm. Marija to nedara, jo viņa par savas dzīves pirmo lielumu izvēlas Dievu. Dievs ir liels un Viņš uzlūko pazemīgos.

Marija atzīst, ka ir pazemīga un viņa izceļ lietas, ko Dievs ir darījis viņā. Vispirms jau viņa izceļ negaidīto dzīvības dāvanu. Marija ir jaunava, taču viņa ieņem bērnu. Bērnu gaida arī gados vecā Elizabete. Dievs dara brīnumus ar tiem, kas ir pazemīgi, ar tiem, kuri nedomā, ka ir lieli, bet savā dzīvē pirmo vietu piešķir Dievam.

Pāvests katru aicināja sev pajautāt – vai mēs atceramies slavēt Dievu? Vai pateicamies par to, ko Viņš mums dod? Vai pateicamies par to, ka Viņš mums dod savu Māti, ka dod brāļus un māsas, kurus noliek mūsu ceļā, un par to, ka Viņš mums ir atvēris debesis? Ja aizmirstam labo, mūsu sirds sačokurojas. Bet, ja, tāpat kā Marija, mēs atceramies lielās lietas, ko dara Kungs, ja vismaz vienu dienu mēs Viņu “augsti slavējam”, tad speram lielo soli uz priekšu. Mūsu sirds paplašinās un palielinās prieks.

Pāvests aicināja lūgt Jaunavu Mariju, Debesu durvis, lai viņa palīdz iegūt žēlastību, ka mēs katru dienu iesākam, paceļot acis uz debesīm, pretim Dievam, un sakām Viņam: “Paldies!”

15 augusts 2020, 12:59