Pāvests atzīmē savas vizītes Lampedūzas salā septīto gadadienu
Silvija Krivteža - Vatikāns
Dievkalpojumā piedalījās Cilvēka integrālās attīstības dikastērija Migrantu un bēgļu nodaļas pārstāvji. Sprediķi pāvests iesāka ar psalma vārdiem, kuros izskan aicinājums nepārtraukti meklēt Kunga seju. "Šī meklēšana ir kristieša dzīves pamatuzdevums, mūsu ceļojuma virs zemes laba iznākuma garantija", teica Svētais tēvs. "Mūsu dzīve ir ceļojums uz Apsolīto zemi, uz Debesu valstību. Dieva seja ir mūsu mērķis, tā ir spožā zvaigzne, kas apgaismo mūsu ceļu, neļaujot mums nomaldīties.
Skaidrojot lasījumu no pravieša Oseja grāmatas, pāvests uzsvēra, ka Izraēļa tauta tajā laikā bija zudusi, jo tā aizmirsa par Apsolīto zemi un klejoja tuksnesī. Labklājība un bagātība izraēliešu sirdis bija novērsusi no Kunga un piepildījusi tās ar viltu un netaisnību. "Tas ir grēks, no kura arī mēs, mūsdienu kristieši, neesam pasargāti. Labklajības kultūra, kas liek domāt tikai par mums pašiem, kas padara nejūtīgus pret citu saucieniem, kas liek dzīvot ilūzijās, kuras līdzinās ziepju burbuļiem, skaistiem pēc skata, taču tukšiem un īslaicīgiem, kas rada vienaldzību pret citiem, patiesībā veicina vienaldzības globalizāciju", teica Francisks. Viņš atzina, ka mēs esam pieraduši pie citu ciešanām, jo uz mums tās neattiecas, mūs neskar.
Pravietis Oseja aicina mūs atgriezties, vērst savu skatienu uz Kungu, neatlaidīgi meklēt Dieva seju. "Iesējiet sev taisnību, un jūs pļausiet mīlestību; uzplēsiet sev jaunus līdumus! Laiks ir meklēt Kungu, līdz Viņš atnāks, lai liktu par jums nolīt taisnībai", skaidrojot Pirmo lasījumu, teica pāvests.
Dieva sejas meklējumu motivācija ir ilgas pēc personīgās tikšanās ar Kungu, ar Viņa neizmērojamo mīlestību un pestīšanas spēku. Šodienai paredzētais Evaņģēlija fragments vēstī par divpadsmit apustuļiem, kuri saņēma žēlastību Viņu fiziski satikt Jēzū Kristū, iemiesotajā Dieva Dēlā. Jēzus tos sauc vārdā, pa vienam, skatoties viņu acīs, un viņu skatiens bija pievērsts Viņa sejai, viņi klausījās Viņa balsi, redzēja Viņa paveiktos brīnumus. Personīgā tikšanās ar Kungu – žēlastības un pestīšanas laiks – mudina kļūt par misionāru. "Iedami sludiniet, sacīdami: «Debesu valstība ir tuvu»" (Mt 10, 7)
Turpinot uzrunu, Svētais tēvs atgādināja, ka viņš šodien atzīmē savas pastorālās vizītes Lampedūzas salā septīto gadadienu. "Dieva Vārda gaismā, es vēlos vēlreiz atkārtot vārdus, kurus pagājušā gada februārī teicu konferences «Brīvi no bailēm» dalībniekiem: "Tikšanās ar otru cilvēku ir tikšanās ar Kristu. Viņš pats to mums ir teicis. Tas ir Viņš, kurš klauvē pie mūsu durvīm izsalcis, izslāpis, svešinieks, kails, slims, ieslodzīts, vēloties būt uzņemts un aprūpēts. Ja mūs joprojām māc šaubas, tad ieklausīsies Viņa vārdos: «Patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši» (Mt 25,40).
"Visu, ko jūs esat darījuši…», labāk vai sliktāk! Šie vārdi ir svarīgi arī šodien. Tos mums ir jāatceras, veicot katru dienu sirdsapziņas izmeklēšanu. "Es domāju par Lībiju, par bēgļu nometnēm, par vardarbību pret migrantiem un viņu ļaunprātīgu izmantošanu, par viņu cerības braucieniem, par viņu glābšanas akcijām un atraidījumu ciešanām. "Visu, ko jūs esat darījuši…to jūs esat Man darījuši».
Uzrunas noslēgumā pāvests vērsās ar lūgumu pie Jaunavas Marijas, Solacium migrantium, palīdzēt sava Dēla sejā atklāt visu to brāļu un māsu sejas, kuri ir spiesti bēgt no savas zemes tik daudzu netaisnību dēļ, kādas joprojām valda pasaulē.
