Nabadzīgie ir jaunās cilvēces veidotāji
Inese Šteinerte - Vatikāns
“Vispirms, tātad, Jēzus godina Tēvu,” norādīja pāvests uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”, “jo Viņš ir apslēpis savas valstības noslēpumus “mācītiem un gudriem” (25)”. Francisks atzīmēja, ka Jēzus tos tā sauc ar ironijas piedevu, jo viņi ir iedomīgi un viņu sirds ir aizvērta. Jēzus saka, ka Tēvs savus noslēpumus ir atklājis “mazajiem”, proti, tiem, kas ar uzticību atveras pret pestīšanas Vārdu, kas jūt nepieciešamību pēc Viņa un visu sagaida no Viņa.
Vēlāk Jēzus paskaidro, ka Tēvs Viņam visu ir atdevis. Viņš Viņu sauc “mans Tēvs”, lai apliecinātu savu attiecību vienreizīgumu. “Patiešām,” teica pāvests, “tikai starp Dēlu un Tēvu pastāv pilnīgs savstarpīgums: viens pazīst otru, viens dzīvo otrā.” Francisks piebilda, ka šī vienreizējā komūnija ir kā zieds, kas uzplaukst, lai par velti atklātu savu skaistumu un savu labumu. Un lūk, skan Jēzus aicinājums: “Nāciet pie manis... (28). Jēzus vēlas dāvāt to, ko Viņš saņem no Tēva.
Tāpat kā Tēvs dod priekšroku “mazajiem”, tā arī Jēzus vēršas pie tiem, “kas pūlas un ir apgrūtināti”. Vēl jo vairāk, Viņš noliek sevi starp viņiem, jo Jēzus ir “lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (29). Pāvests atzīmēja, ka arī pirmajā un trešajā Kalna svētībā tiek pieminēti pazemīgie, nabadzīgie garā un lēnprātīgie (sal. Mt 5,3.5). Jēzus to visu izdzīvo pilnīgā paļāvībā uz Tēvu un no Viņa gūst mācību, ko sauc par “jūgu”, gluži tāpat, kā tas tika saukts Likumā un kā to sauca dažādi Likuma mācītāji. Taču Jēzus saka, ka Viņa jūgs būs “patīkams” un Viņa nasta “viegla” (30). Pāvests paskaidroja, ka tas ir divu iemeslu dēļ – gan tāpēc, ka nāk no Dieva Tēva, gan arī tāpēc, ka Jēzus pats stāv zem šī jūga, lai to nestu kopā ar mums. Svētais tēvs teica:
“Tādā veidā Jēzus, būdams “lēnprātīgs un pazemīgs” nav piemērs tiem, kas ir atkāpušies, nedz arī izjūt sevi kā upuri, bet gan Vīrs, kas “no sirds” izdzīvo šo apstākli, būdams pilnīgi atvērts Tēva mīlestībai, proti, Svētajam Garam. Viņš ir piemērs “nabadzīgajiem garā” un visiem citiem Evaņģēlijā minētajiem “svētīgajiem”, kuri pilda Dieva gribu un liecina par Viņa valstību.”
Pāvests paskaidroja arī, ka “atvieglojums”, ko Jēzus dāvā nogurušajiem un apspiestajiem, nav tikai psiholoģisks atvieglojums, vai kāds lielāks ziedojums, bet gan nabadzīgo prieks par to, ka viņi tiek evaņģelizēti un kļūst par jaunas cilvēces veidotājiem. “Tā ir vēsts visiem labas gribas cilvēkiem, ko Jēzus arī šodien adresē pasaulē, kura izceļ bagātos un varenos, neraugoties uz to, ar kādiem līdzekļiem to ir sasnieguši, un kuri nereti vien bradā cilvēku un viņa cieņu,” sacīja Francisks. Viņš piebilda, ka tā ir vēsts Baznīcai, kas ir aicināta dzīvot, veicot žēlsirdības darbus un evaņģelizējot nabadzīgos.
Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs aicināja lūgties, lai Marija, vispazemīgākā un viscēlākā no visām radībām, izlūdz mums no Dieva sirds gudrību, lai mēs spētu atšķirt Viņa zīmes savā dzīvē un būt dalībnieki tais noslēpumos, kas ir apslēpti augstprātīgajiem, bet tiek atklāti pazemīgajiem.
