Jēzum ir žēlsirdīga sirds. Nebaidīsimies Viņam tuvoties!
Jānis Evertovskis – Vatikāns
Tautas dievbijībā simboliem ir liela nozīme. Tieši Jēzus Sirds ir visspožākais Dieva žēlsirdības simbols. Tas nav šķietams jeb iedomāts simbols. Tas ir reāls simbols, kas simbolizē centru, kas norāda uz visas cilvēces pestīšanas avotu.
Evaņģēlijos varam atrast vairākas norādes uz Jēzus Sirdi. Īpaši izteiksmīgi ir šie Kristus vārdi: „Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi” (Mt 11, 28-29). Balstoties uz kādu citu Svēto Rakstu fragmentu (sal. Jņ 19,33-34), pāvests norādīja, ka no Jēzus Sirds visi cilvēki saņem piedošanu un dzīvību. Dieva žēlsirdības un mīlestības auglis ir dzīvība.
Kāds ir šīs mīlestības, šīs žēlsirdības auglis? – jautāja pāvests. Tā ir dzīvība! Naimas atraitnei Jēzus sacīja: “Neraudi! Tad Viņš uzsauca mirušajam jauneklim un uzmodināja viņu it kā no miega.” Padomāsim, cik tas ir skaisti, ka Dievs savā žēlsirdībā dod cilvēkam dzīvību, viņu ceļ augšā no miroņiem. Kungs mūs vienmēr uzlūko ar žēlsirdību. Neaizmirsīsim to! – mudināja Svētais tēvs. Dievs mūs vienmēr uzlūko ar žēlsirdību. Viņš žēlsirdīgi mūs gaida. Nebaidīsimies Viņam tuvoties! Viņa sirds ir žēlsirdīga! Ja mēs parādam Viņam savus iekšējos ievainojumus, savus grēkus, Viņš vienmēr mums piedod. Viņš ir žēlsirdība. Iesim pie Jēzus!
Šajos svētkos arī mikroblogošanas vietnē Twitter Francisks aicina mūs nebaidīties tuvoties Tam, kurš vienmēr piedod un pretī mūsu ievainojumiem un kļūdām stāda savu žēlsirdīgo mīlestību. “Kungs mūs vienmēr uzlūko ar mīlestību. Nebaidīsimies Viņam tuvoties! Viņam ir žēlsirdīga sirds!” 19. jūnijā raksta pāvests.
Kas attiecas uz Vissvētās Jēzus Sirds svētku pirmsākumiem, tad tie meklējami jau Viduslaikos – dažu vācu mistiķu rakstos. Šajā sakarā ir īpaši minama svētā Ģertrūde, kura saņēma uzdevumu atklāt cilvēkiem Jēzus Sirds neizmērojamās bagātības un godināšanas nozīmi ceļā uz pestīšanu. Tomēr Jēzus Sirds godināšanas kulta attīstība īsti sākās tikai 17. gadsimtā, pateicoties Jēzus atklāsmēm māsai Margaritai Marijai Alakokai. Ar viņas starpniecību Kungs aicināja Baznīcu piektdienā pēc Vissvētākā Sakramenta svētku oktāvas svinēt īpašus svētkus Viņa žēlsirdīgās Sirds godam. Līdz ar šo atklāsmi aizsākās Jēzus Sirds godināšana katra mēneša pirmajā piektdienā. 1856. gadā pāvests Pijs IX iedibināja šos svētkus visā Baznīcā un ierakstīja tos liturģiskajā kalendārā.
