Meklēt

Vatican News
VATICAN-RELIGION-POPE-HEALTH-VIRUS-EASTER-SUNDAY-MASS VATICAN-RELIGION-POPE-HEALTH-VIRUS-EASTER-SUNDAY-MASS 

Pāvesta Franciska Lieldienu vēstījums "Pilsētai un pasaulei"

Svētdien, 12. aprīlī, pāvests Francisks Svētā Pētera bazilikā svinēja Kristus Augšāmcelšanās svētku Euharistiju, nolasīja Lieldienu vēstījumu un deva savu apustulisko svētību “Pilsētai un pasaulei”.

Vēstījuma pilnais teksts (tulkoja Eva un Marko Kolombo):

Dārgie brāļi un māsas, priecīgas Lieldienas!

Šodien Baznīcas vēsts atskan visā pasaulē: "Jēzus Kristus ir augšāmcēlies!" – "Viņš ir patiesi augšāmcēlies!"

Tāpat kā jauna liesma, šī Labā Vēsts iedegās naktī: naktī pasaulē, kas jau tagad cīnās ar laikmeta izaicinājumiem un kuru tagad nospiež pandēmija, kas mūsu lielo cilvēku saimi nostāda grūta pārbaudījuma priekšā. Šajā naktī atskanēja Baznīcas balss: "Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!" (Lieldienu sekvence).

Tā ir cita "inficēšanās", kas tiek nodota no sirds uz sirdi – jo katra cilvēka sirds gaida šo Labo Vēsti. Tā ir cerības infekcija: "Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!" Tā nav maģiska formula, kas liek izzust problēmām. Nē, tā nav Kristus augšāmcelšanās. Viņa augšāmcelšanās ir mīlestības uzvara pār ļaunuma sakni, uzvara, kas nevis “pārvar” ciešanas un nāvi, bet tās šķērso, atverot ceļu bezdibenī, pārvēršot ļaunumu labajā: tā ir Dieva spēka ekskluzīvā zīme.

Augšāmceltais ir Krustāsistais, nevis kāds cits. Savā godības pilnajā miesā viņš nes neizdzēšamas brūces: ievainojumus, kas kļuvuši par cerības spraugām. Mēs vēršam savus skatienus uz Viņu, lai Viņš dziedinātu nomocītās cilvēces brūces.

Manas domas šodien tiecas, galvenokārt, pie tiem, kurus ir tieši skāris koronavīruss: pie slimniekiem, mirušajiem un ģimenes locekļiem, kas sēro par savu tuvinieku zaudēšanu, no kuriem viņi reizēm pat nav varējuši pēdējo reizi atvadīties. Lai dzīvības Kungs uzņem mirušos savā valstībā un sniedz mierinājumu un cerību tiem, kas joprojām cīnās, īpaši gados vecākiem un vientuļajiem cilvēkiem. Lai Viņš nepieļauj sava mierinājuma un nepieciešamās palīdzības trūkumu tiem, kuri atrodas īpaši neaizsargātos apstākļos, piemēram, tiem, kuri strādā pansionātos, kuri dzīvo kazarmās un cietumos. Daudziem šīs ir vientulības Lieldienas, kas piedzīvotas starp sērām un daudzajām grūtībām, ko rada pandēmija, sākot no fiziskām ciešanām un beidzot ar ekonomiskām problēmām.

Šī slimība mums ir liegusi ne tikai mīlestību, bet arī iespēju personīgi saņemt mierinājumu, kas plūst no Sakramentiem, īpaši no Euharistijas un Izlīgšanas sakramenta. Daudzās valstīs nav bijis iespējams tos saņemt, bet Kungs mūs nav atstājis vienus! Paliekot vienoti lūgšanā, mēs esam pārliecināti, ka Viņš ir uzlicis mums savu roku (sal. Ps 138, 5), mums spēcīgi atkārtojot: Nebaidies, “es esmu augšāmcēlies un es vienmēr esmu ar tevi!” (sal. Romas Misāle).

Lai Jēzus, mūsu Pasha, dod spēku un cerību ārstiem un medmāsām, kuri līdz spēku izsīkumam un, nereti, upurējot savu veselību, visās malās sniedz citiem rūpju un tuvākmīlestības liecību. Mūsu mīlestības pilnās domas ar pateicību tiecas pie viņiem, kā arī pie tiem, kuri uzcītīgi strādā, lai sabiedrības līdzāspastāvēšanai nodrošinātu pirmās nepieciešamības pakalpojumus, pie policijas darbiniekiem un militārpersonām, kas daudzās valstīs ir palīdzējuši mazināt iedzīvotāju grūtības un ciešanas.

Pēdējo nedēļu laikā miljoniem cilvēku dzīves ir pēkšņi mainījušās. Daudziem mājās palikšana ir bijusi iespēja pārdomāt, apturēt steidzīgo dzīves tempu, būt kopā ar mīļajiem un izbaudīt viņu kompāniju. Tomēr daudziem tas ir arī satraukuma laiks par nākotni, kas rādās neskaidra, par darbu, kuru var nākties zaudēt, un citām sekām, ko rada pašreizējā krīze. Es mudinu visus, uz kuru pleciem gulstas politiskā atbildība, aktīvi darboties pilsoņu kopīgā labuma labā, nodrošinot nepieciešamos līdzekļus un instrumentus, lai ļautu ikvienam dzīvot cienīgu dzīvi, un, kad apstākļi ļaus, atsākt ierastās ikdienas aktivitātes.

Šis nav vienaldzības laiks, jo cieš visa pasaule, un tai ir jābūt vienotai, stājoties pretim pandēmijai. Lai augšāmcēlies Jēzus dāvā cerību visiem nabadzīgajiem, nomalēs dzīvojošajiem, bēgļiem un bezpajumtniekiem. Lai šie vājākie brāļi un māsas, kas apdzīvo pilsētas un nomales visā pasaulē, netiktu atstāti vieni. Lai mēs nepieļautu, ka viņiem pietrūktu pirmās nepieciešamības preču, ko šobrīd, kad daudzi uzņēmumi ir slēgti, ir grūtāk atrast, kā arī, lai viņiem nepietrūktu medikamentu, un pats galvenais, iespēju saņemt atbilstošu veselības aprūpi. Ņemot vērā esošo situāciju, lai tiek atvieglotas arī starptautiskās sankcijas, kas traucē saņēmējvalstīm sniegt pienācīgu atbalstu saviem pilsoņiem, kā arī, lai visām, it īpaši, nabadzīgākajām valstīm tiek dotas iespējas apmierināt pašreizējās svarīgākās vajadzības, samazinot, ja ne pat atceļot, parādu, kas gulstas uz viņu budžetiem.

Šis nav egoisma laiks, jo izaicinājums, ar kuru mēs sastopamies, skar mūs visus un nešķiro cilvēkus. Starp daudzajiem pasaules apgabaliem, kurus ietekmē koronavīruss, es īpašu uzmanību pievēršu Eiropai. Pēc Otrā pasaules kara šis mīlētais kontinents spēja pacelties, pateicoties konkrētam solidaritātes garam, kas ļāva pārvarēt pagātnes sāncensības. Steidzamāk nekā jebkad agrāk, it īpaši šodienas apstākļos, lūdzam, lai šī sāncensība nepieņemas spēkā, bet gan lai visi atzīst sevi par vienas ģimenes daļu un atbalsta viens otru. Šodien Eiropas Savienība saskaras ar laikmeta izaicinājumu, no kura būs atkarīga ne tikai viņas pašas, bet arī visas pasaules nākotne. Lai netiek palaista garām iespēja kārtējo reizi parādīt solidaritāti, izmantojot arī inovatīvus risinājumus. Alternatīva ir tikai atsevišķu interešu savtīgums un kārdinājums atgriezties pagātnē, riskējot uzlikt nopietnus pārbaudījumus nākamo paaudžu mierīgai līdzāspastāvēšanai un attīstībai.

Šis nav šķelšanās laiks. Kristu, mūsu miers, apgaismo tos, kuri ir atbildīgi par konfliktiem, lai viņiem pietiktu drosmes pieņemt aicinājumu uz globālu un tūlītēju uguns pārtraukšanu visos pasaules nostūros. Šis nav laiks, lai turpinātu ieroču ražošanu un tirdzniecību, tērējot milzīgas summas, ko jāizmanto cilvēku atveseļošanai un dzīvību glābšanai. Tā vietā, lai šis ir laiks, kurā beidzot pielikt punktu ilgajam karam, kas liek noasiņot Sīrijai, konfliktam Jemenā un spriedzei Irākā, kā arī Libānā. Lai šis ir laiks, kad izraēlieši un palestīnieši atsāk dialogu, lai atrastu stabilu un ilgstošu risinājumu, kas ļautu abām pusēm sadzīvot mierā. Lai beidzas Ukrainas austrumu reģionos dzīvojošo cilvēku ciešanas. Lai beidzas teroristu uzbrukumi, kas tiek veikti pret daudziem nevainīgiem cilvēkiem dažādās Āfrikas valstīs.

Šis nav nevērības laiks. Lai krīze, ar kuru mēs saskaramies, neļauj mums aizmirst daudzas citas ārkārtas situācijas, kas nes daudzu cilvēku ciešanas. Lai Dzīvības Kungs parāda savu klātbūtni Āzijas un Āfrikas iedzīvotājiem, kuri piedzīvo nopietnas humanitārās krīzes, piemēram, Kabo Delgado reģionā, Mozambikas ziemeļdaļā. Lai Kungs sasilda daudzo kara, sausuma un bada dēļ radušos bēgļu un izklīdušo cilvēku sirdis. Lai dāvā aizsardzību daudziem migrantiem un bēgļiem, no kuriem daudzi ir bērni, kuri dzīvo neizturamos apstākļos, it īpaši Lībijā un uz Grieķijas un Turcijas robežas. Lai Venecuēlai tiek dota iespēja rast konkrētus un tūlītējus risinājumus, kas ļautu sniegt starptautisku palīdzību iedzīvotājiem, kuri cieš no smagās politiskās, sociāli-ekonomiskās un veselības situācijas.

Dārgie brāļi un māsas,                                                         

vienaldzība, egoisms, šķelšanās un nevērība nav vārdi, ko šajā laikā vēlamies dzirdēt. Mēs vēlamies tos uz visiem laikiem padzīt! Liekas, ka tie valda tad, kad mūsos uzvaru gūst bailes un nāve, tas ir, kad mēs neļaujam Kungam Jēzum uzvarēt mūsu sirdīs un dzīvē. Lai Viņš, kurš jau ir pieveicis nāvi, paverot ceļu uz mūžīgo pestīšanu, kliedē mūsu nabadzīgās cilvēces tumsu un ieved mūs savā godības pilnajā dienā, kas nepazīst saulrietu.

12 aprīlis 2020, 12:36