Kristus ir augšāmcēlies! Raudzīsimies uz visapkārt notiekošo ar paļāvību!
Silvija Krivteža - Vatikāns
Šodien, tā sauktajā Eņģeļa pirmdienā, atskan priekpilnā vēsts par Kristus augšāmcelšanos – sacīja Svētais tēvs. Evaņģēlijs mums stāsta par to, ka sievietes, nobijušās, steigšus atstāja Jēzus kapu, ko bija atradušas tukšu, bet Jēzus pats viņām atklājās, sakot: «Nebīstieties! Ejiet, paziņojiet maniem brāļiem, lai viņi dodas uz Galileju, - tur tie mani redzēs.» Ar šiem vārdiem Augšāmceltais uztic sievietēm misionāru uzdevumu, sūtot tās pie apustuļiem. Viņas sniedza apbrīnojamu uzticības, centības un mīlestības uz Kristu piemēru, kalpojot Viņam gan publiskās dzīves laikā, gan ciešanu laikā. Tagad Viņš pats apbalvo tās ar īpašu uzmanības un mīlestību žestu. Sievietes vienmēr ir priekšā – uzsvēra pāvests. Marija ir priekšā. Sievietes ir priekšā.
Augšāmcelšanās realitāti pieņem vispirms sievietes, pēc tam apustuļi, it īpaši Pēteris. Jēzus vairākkārt viņiem bija runājis, ka pēc savām ciešanām un krusta, Viņš augšāmcelsies, bet apustuļi to nesaprata, jo viņi vēl nebija gatavi. Viņu ticībai bija jāveic kvalitatīvs lēciens, uz ko varēja mudināt tikai Svētais Gars, Augšāmceltā dāvana.
Apustuļu darba grāmatas sākumā mēs dzirdam, kā Pēteris atklāti – drosmīgi un atklāti – paziņo: «Šo Jēzu Dievs ir uzmodinājis, un mēs visi esam tā liecinieki» (Apd 2,32). It kā ar to gribētu teikt: “Es galvoju… Es atdošu par Viņu dzīvību”. Un pēc tam viņš atdos par Viņu dzīvību. No šī brīža vēsts, ka Jēzus ir augšāmcēlies izplatās, sasniedzot pat vistālākās pasaules zemes. Tā kļūst par cerības vēsti visiem. Jēzus augšāmcelšanās mums saka, ka pēdējais vārds nepieder nāvei, bet gan dzīvībai. Tēvs, augšāmceļot savu vienpiedzimušo Dēlu, apliecināja bezgalīgo mīlestību un žēlsirdību pret visu laiku cilvēkiem.
Ja Kristus ir augšāmcēlies, tad varam ar paļāvību raudzīties uz katru mūsu dzīves notikumu, arī uz vissmagākajiem, skumju un nemiera pilnajiem notikumiem. Lūk, tāds ir Lieldienu vēstījums, ko mums ir jāsludina ar vārdiem un sevišķi ar savu dzīvi. Lai mūsu mājās un mūsu sirdīs atskan šī vēsts: «Kristus, mana cerība, ir augšāmcēlies!» (Lieldienu sekvence). Lai šī pārliecība stiprina ikviena kristītā cilvēka ticību un iedrošina tos, kuri ir saskārušies ar smagām ciešanām un grūtībām.
Lai Marija, sava Dēla nāves un augšāmcelšanās klusā lieciniece, palīdz mums ieticēt šim pestīšanas noslēpumam, kas, pieņemts ar ticību, var izmainīt dzīvi – sacīja pāvests. Tas ir Lieldienu sveiciens, kuru es jums sūtu. To es uzticu viņai, mūsu Mātei, kuru tagad piesaucam lūgšanā Regina Caeli.
Noslēgumā Svētais tēvs piegāja pie Apustuliskās pils loga, paskatījās uz tukšo Svētā Pētera laukumu un svētīja Romas pilsētu.
