Meklēt

Vatican News
Jēzus un apustuļi Jēzus un apustuļi 

Publicēts pāvesta Vēstījums Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paacinājumiem

Pateicība, drosme, piepūle, slavēšana - tie ir atslēgas vārdi, ko pāvests Francisks ir ietvēris Vēstījumā 57. Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paacinājumiem. Teksta centrā ir likts izvilkums no Evaņģēlija, kurā tiek vēstīts par to, ka Jēzus iet pa ūdeņiem vētras laikā. Viņš pavēl apstāties vējam un norimt viļņiem.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Evaņģēlija fragments par to, ka Jēzus šķērso Tiberiādes ezeru vētras laikā pēc tam, kad bija aicinājis savus mācekļus sēsties laivā un doties uz otru krastu, "zināmā veidā atgādina par mūsu eksistences ceļojumu," raksta pāvests Vēstījumā Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paaicinājumiem, kas notiks šī gada 3. maijā. Svētais tēvs skaidro:

"Mūsu dzīves laiva patiešām virzās lēni, tā visu laiku ir nemierīga, jo alkst pēc laimīgas pietauvošanās. Tā ir gatava stāties pretim riskam un izmantot iespējas, ko sniedz jūra, un tai pašā laikā vēlas, lai laivinieks tai palīdz uzņemt kursu, kas ved uz īsto mērķi. Tomēr, dažreiz mūsu laivai gadās nomaldīties, padoties ilūziju valdzinājumam tā vietā, lai sekotu mirdzošajām bākas ugunīm, kuras ved uz drošu ostu. Mūsu laivu izaicina arī grūtību, šaubu un baiļu pretvējš." 

To ir pieredzējuši paši mācekļi, kuriem, lai sekotu Jēzum, ir jāizlemj, vai pamest savu ierasto drošību un uzsākt ceļu pāri ezeram. Tas nav viegls lēmums, jo tuvojas nakts, sāk jau satumst un pūš pretvējš. Mācekļi jūt bailes, viņi domā, ka nespēs to izdarīt un nebūs sava paaicinājuma augstumos. Taču, kā saka Evaņģēlijs, šai ceļojumā mēs neesam vieni. Kungs sasniedz mācekļus, iekāpj laivā un pavēl norimt vējam. Tāpēc pirmais atslēgas vārds, ko Vēstījumā ir izvēlējies pāvests, ir "pateicība":

"Mūsu pašu un mūsu dzīves plānu īstenošanās nav matemātisks rezultāts, kurā summējas viss, ko nolemjam sava izolētā "es" iekšienē. Tieši pretēji, vispirms jau tā ir atbilde uz aicinājumu, ko saņemam no Augšienes. Kungs ir tas, kurš norāda uz krastu, pretim kuram ir jāairē, taču, vēl pirms tam, Viņš dod mums drosmi kāpt laivā. Viņš ir tas, kurš mūs aicinot, uzņemas arī laivas stūrēšanu un atrodas kopā ar mums."

Pirmā mācekļu reakcija, kad viņi ierauga Jēzu staigājot pa ūdeņiem, ir bailes. Viņi domā, ka redz parādību, taču Jēzus tos aicina smelties "drosmi". Tas ir otrs atslēgas vārds, ko satur Svētā tēva Vēstījums Pasaules lūgšanu dienai par garīgajiem paaicinājumiem. Pāvests paskaidro, ka tas, kas mūs paralizē, bieži vien ir bailes mūsos. Viņš izmanto piemēru:

"Kad esam aicināti pamest mūsu drošo krastu un uzsākt jaunu dzīves posmu, piemēram, laulību, priesterību, konsakrēto dzīvi, tad pirmā reakcija bieži vien ir "neticības parādība": kā gan var būt iespējams, ka šis paaicinājums ir domāts man? Vai tas patiešām būs mans īstais ceļš? Vai Kungs to prasa tieši no manis?"

"Tādējādi, mēs ļaujamies visādiem "attaisnojumiem" un "aprēķiniem", kas mums liek pazaudēt dedzību", mēs domājam, ka esam kļūdījušies. "Doties laulībā, vai konsakrētajā dzīvē prasa drosmi," raksta Francisks un apgalvo, ka Kungs to zina. Tāpēc Viņš mums saka: "Nebaidies, es esmu ar tevi!"

"Katrs aicinājums nozīmē arī apņemšanos," raksta pāvests. Tāpēc Vēstījumā viņš izmanto trešo atslēgas vārdu "piepūle". Svētais tēvs arī brīdina: "Ja ļausim sevi pārņemt domām par atbildību, vai nākotnes grūtībām, tad riskēsim nogrimt. Tikai nenolaižot skatienu no Jēzus, varēsim iet uz priekšu: 

"Viņš patiešām pasniedz savu roku, kad noguruma, vai baiļu dēļ mēs riskējam noslīkt, un dāvā mums nepieciešamo spēku, lai savu paaicinājumu izdzīvotu ar prieku un entuziasmu."

Pāvests Vēstījumā atgriežas pie Jēzus tēla vētras vidū, lai norādītu, ka arī mūsu dzīvē un vēstures satricinājumu brīžos Kungs darbojas un mūs glābj. Francisks turpina:

"Domāju par tiem, kas uzņemas nozīmīgus uzdevumus pilsoniskajā sabiedrībā, domāju, par laulātajiem, kurus man patīk saukt par "drosmīgiem", un jo īpaši par tiem, kauri izvēlas konsakrēto dzīvi un priesterību. Pazīstu jūsu grūtības, vientulību, kas dažreiz nomāc sirdi, pazīstu pieraduma risku, kas maz pamazām liek nodzist paaicinājuma ugunij, pazīstu neziņas un mūslaiku nedrošības slogu, bailes no nākotnes. Drosmi, nebaidieties!"

Jēzus pasniedz savu roku un mūs izglābj. Ceturtais atslēgas vārds ir "slavēšana". Tā ir attieksme, kur par skolotāju mums kalpo Jaunava Marija. Viņa ir pateicīga par Dieva skatienu uz sevi. Dzīvojot no ticības, Marija "savu dzīvi padarīja par mūžīgu slavas dziesmu Kungam". Vēstījuma noslēgumā pāvests aicina visu Baznīcu veikt šo pašu gājumu, jo katrs no mums var atklāt un pieņemt Dieva aicinājumu, un "dāvāt savu dzīvi kā slavas dziesmu Dievam, brāļiem un visai pasaulei".

24 marts 2020, 19:20