Meklēt

Vispārējā audiencce Vispārējā audiencce 

Žēlsirdības noslēpums pastāv piedošanā un piedošanas saņemšanā

Pāvesta 18. marta katehēzes galvenais temats bija žēlsirdība. Viņš aplūkoja piekto Kalna svētību: “Svētīgi žēlsirdīgie, jo viņi iemantos žēlsirdību” (Mt 5, 7). Vispārējā audience notika Vatikāna Apustuliskās pils bibliotēkā un bija skatāma video tiešraidē.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Sākumā Francisks norādīja uz kādu šajā svētībā apslēptu īpašo iezīmi. Tā ir vienīgā no Kalna svētībām, kurā sakrīt gan svētlaimes cēlonis, gan sekas. Runa ir par žēlsirdību. Tie, kuri būs žēlsirdīgi, pašiem tiks izrādīta žēlsirdība. “Žēlsirdība ir pati Dieva sirds”, viņš uzsvēra. Jēzus mūs mudina netiesāt, lai mēs netiktu tiesāti, un piedot, lai mums tiktu piedots (sal. Lk 6, 37). Mēs šeit redzam savstarpēju saikni. Arī “Tēvs mūsu” lūgšanā mēs lūdzam, lai tiktu atlaisti mūsu parādi kā arī mēs atlaižam saviem parādniekiem. Svētais tēvs atzina, ka divas lietas ir nedalāmas – piedošana, ko dāvājam, un piedošana, ko saņemam.

Daudziem ir ļoti grūti piedot. Tādēļ ir jāmaina perspektīva. Tā kā mēs ar saviem spēkiem nespējam piedot, tad ir vajadzīga Dieva žēlastība, ko mums ir jālūdz no Dieva. Tātad, ja piektajā svētībā mums ir apsolīta žēlsirdība un “Tēvs mūsu” lūgšanā mēs lūdzam, lai tiktu atlaisti mūsu parādi, tad tas nozīmē, ka mēs esam parādnieki un mums ir vajadzīga žēlsirdība.

Mēs visi esam parādnieki – turpināja pāvests. Mēs esam parādnieki gan Dieva priekšā, kurš ir tik nesavtīgs, gan arī parādnieki saviem brāļiem. Katrs zina, ka varbūt nav pietiekoši labs tēvs vai laba māte, labs vīrs vai laba sieva. Katram no mums ir savi trūkumi. Un katram no mums ir vajadzīga žēlsirdība.

Taču tieši šī mūsu nabadzība kļūst par piedošanas spēku – uzsvēra Francisks. Mums atmērīs ar tādu mēru, ar kādu paši būsim mērojuši (sal. Lk 6, 38). Tā kā esam parādnieki, tad mums ir jāpaplašina savs mērs un jāatlaiž parādi, jāpiedod. Katram vajadzētu atcerēties, ka ir jāpiedod, ka ir nepieciešama piedošana, nepieciešama pacietība.

“Tas ir žēlsirdības noslēpums – piedodot citiem, mēs paši saņemam piedošanu.”

Tāpēc Dievs sper pirmo soli un pirmais mums piedod (sal. Rom 5, 8). Saņemot no Viņa piedošanu, arī mēs kļūstam spējīgi piedot. Tādā veidā mūsu nabadzība un trūkumi kļūst par izdevību atvērties debesu valstībai, plašākam mēram, Dieva mēram, kas ir žēlsirdība.

Kur rodas mūsu žēlsirdība? Jēzus ir sacījis: “Esiet žēlsirdīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs” (Lk 6, 36). Jo vairāk mēs pieņemam Tēva mīlestību, jo vairāk mēs mīlam (sal. KBK 2842). Žēlsirdība nav viena no kristīgās dzīves dimensijām. Tā ir centrālā tās dimensija Atsaucoties uz svētā Jāņa Pāvila II vārdiem, Francisks atgādināja, ka nav kristietības bez žēlsirdības.

“Ja visa mūsu kristietība neved mūs pie žēlsirdības, tad esam sajaukuši ceļu, jo žēlsirdība ir vienīgais katra garīgā ceļa mērķis. Žēlsirdība ir viens no skaistākajiem tuvākmīlestības augļiem.”

Katehēzes noslēgumā Svētais tēvs atzinās, ka žēlsirdība ir galvenā vēsts, ko viņš sludina kopš sava pontifikāta sākuma. Šo tematu viņš izvēlējās jau no pirmās savas “Angelus” uzrunas. “Un tas manī ļoti iespiedās”, viņš sacīja. “Tā ir vēsts, ko man ir jāsludina katru dienu. Tā ir vēsts, ko man kā Romas bīskapam ir jāsludina: žēlsirdība, žēlsirdība, piedošana.” Dieva žēlsirdība ir mūsu atbrīvošana un mūsu laime – viņš piebilda. Mēs nevaram atļauties dzīvot bez žēlsirdības un piedošanas. Žēlsirdība ir kā gaiss, ko mums jāelpo.

18 marts 2020, 16:01