Meklēt

Vatikāna valsts tribunāla jaunā juridiskā gada atklāšanas ceremonija Vatikāna valsts tribunāla jaunā juridiskā gada atklāšanas ceremonija 

Pāvests: Vatikāna juridiskās reformas ir daļa no Baznīcas misijas

“Vatikāna juridiskās reformas ir daļa no Baznīcas misijas” – uzsvēra pāvests, atklājot Vatikāna valsts tribunāla 91. juridisko gadu. Francisks starptautiskā līmenī aicināja cīnīties pret nelikumībām finansu sektorā, atgādinot, ka šāda rīcība nav savienojama ar Baznīcas dabu un mērķiem. Tā ir radījusi apjukumu un nemieru ticīgo kopienā. Pāvests pieprasa, lai arī ziņojumi par iespējamajiem noziegumiem no Vatikāna autoritāšu puses tiktu izskatīti saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem.

Inese Šteinerte - Vatikāns

Svētais tēvs aicināja Vatikāna tribunālu pārliecinoši iet pa taisnīguma ceļu, jo tikai tas nodrošina patiesu brālīgumu, kur tiek gādāts par visiem, jo īpaši par visvājākajiem sabiedrības locekļiem. Raudzīties uz Evaņģēliju, uz taisnību, ko piedāvā Jēzus – tāds ir pāvesta pamudinājums tribunāla darbiniekiem. Evaņģēlijs nav tehniski piemērojamu likumu kopums, bet gan sirds atvērtība, kas vada tos, uz kuriem gulstas atbildība. Tāpēc tribunāla locekļi tiek aicināti nodibināt taisnīgumu vispirms jau pašiem sevī, izravējot nezāles, kas mīt pašos. Pāvests teica:

“Šādas situācijas priekšā mūs nespēj paglābt neviens juridisks nolikums. Šai ziņā aicinu katru justies iesaistītam ne tikai ārēji, attiecībā uz citiem, bet veikt arī personīgu darbu sevī – veikt personīgu atgriešanos. Tikai tāds ir taisnīgums, kas rada taisnīgumu!”

Pāvests uzrunā norādīja, ka ar vienu pašu taisnīgumu nepietiek. Ir vajadzīgi arī citi tikumi: apdomība, neatlaidība un lēnprātība. Apdomība, lai atšķirtu īsto no neīstā; lēnprātība, lai saglabātu līdzsvaru; neatlaidība, lai pārvarētu grūtības, uzvarot “spiedienu un kārdinājumus”. Ir jāatceras, ka runa ir par cilvēkiem, kuri slāpst pēc taisnības. Tie ir cietoši, raižu pārņemti un cerību zaudējuši cilvēki, tāpēc ir nepieciešams pacensties, lai saprastu “likumpārkāpēja kļūdas cēloņus, viņa trauslumu”. Pāvests piebilda:

“Žēlsirdība nav taisnības atcelšana, bet tās piepildījums, jo tā visu ved pie augstākas kārtības, kur arī vissmagāk notiesātajiem tiek atgriezta cerība. Tiesāšana ir uzdevums, kas prasa ne tikai sagatavotību un līdzsvaru, bet arī taisnības mīlestību un apziņu par lielu atbildības pienākumu attiecībā uz spriedumu.”

Uzrunā Vatikāna valsts tribunālam Francisks izgaismoja ētiskās vērtības, kas saistās ar izdotajiem likumiem. Viņš pasvītroja, ka “Vatikāna likumdošana, jo īpaši pēdējos 10 gados un jo īpaši tiesvedības sektorā ir pieredzējusi nozīmīgas reformas, kādu nav bijis agrāk.” Veikt izmaiņas ir bijis nepieciešams modernizācijas izvirzīto prasību dēļ, bet vēl jo vairāk tāpēc, lai respektētu staptautiskās saistības, ko Svētais Krēsls ir pieņēmis arī attiecībā uz Vatikāna valsti. Francisks paskaidroja tuvāk:

“Tās ir saistības, kas attiecas uz cilvēka personas aizsardzību, kurš ir apdraudēts savā cieņā, kā arī uz sociālo grupu aizsardzību, kuras bieži kļūst par jauno nelikumību upuriem.”

Pāvests izcēla Svētā Krēsla centienus attiecībā uz starptautiska līmeņa nelikumību apkarošanu finansu sektorā, tai pašā laikā stiprinot sadarbību un nelikumību novēršanas politiku, radot iekšējas pārraudzības un kontroles struktūras. Tās ir reformas, kuras saskan ar Baznīcas maģistēriju:

“Šo reformu galvenais mērķis ir iekļauts Baznīcas misijā, vēl jo vairāk, tas sastāda integrālu un būtisku Baznīcas kalpojuma daļu. Ar to izskaidrojams fakts, ka Svētais Krēsls dalās starptautiskās kopienas centienos, kuru mērķis ir veidot taisnīgu un godīgu sadzīvi, kas īpašā veidā būtu uzmanīga pret vājāko un atstumto apstākļiem, kuriem trūkst būtisko labumu un kuri bieži tiek sabradāti savā cilvēciskajā cieņā un uzskatīti par neievērojamiem un nederīgiem.”

Pāvests domās pievērsās arī daudzo ticīgo apmulsumam nelikumīgu situāciju priekšā. Dažas no tām ir radušās Vatikāna valsts iekšienē:

“Nesen gaismā ir parādījušās aizdomīgas finansu situācijas, kas ir ne tikai nelikumīgas, bet arī nesaskan ar Baznīcas dabu un mērķiem. Tās ir ienesušas dezorientāciju un nemieru ticīgo kopienā.”

Tai pašā laikā pāvests atzinīgi novērtēja to Vatikāna autoritāšu rīcību, kas ir nosodījušas un izgaismojušas šādas situācijas, kas ir pamanītas ekonomikas un finansu sektorā. Francisks cildināja arī Vatikāna žandarmērijas darbu.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atgādināja, ka aiz sistēmām un likumiem stāv cilvēks. Tāpēc viņš aicināja atvērt jaunu telpu un veidus taisnīguma panākšanai, kas kalpotu cilvēka cieņai, viņa brīvībai un galu galā mieram. Svētais tēvs atsaucās uz Evaņģēliju, kurā atgādināts, ka mūsu centienu pēc taisnīguma zemes virsū galējais mērķis ir tikšanās ar dievišķo taisnību, ar Kunga, kurš mūs gaida, taisnību. Francisks iedrošināja, ka tāpēc nav jābaidās, bet gan nopietni un pazemīgi ir jācenšas veikt savs pienākums.

15 februāris 2020, 17:15