Meklēt

Vatican News
Pasaules ekonomistu un baņķieru tikšanās Vatikānā Pasaules ekonomistu un baņķieru tikšanās Vatikānā  

Pāvests mudina izskaust sociālo nevienlīdzību

"Jaunas solidaritātes formas ceļā uz brālīgu iekļaušanu, integrāciju un inovāciju", par šādu tematu 5. februārī Vatikānā notika tikšanās, kurā piedalījās dažādu pasaules valstu valdību un banku pārstāvji, un ekonomisti. To organizēja Sociālo Zinātņu akadēmija. Saietā uzstājās pāvests Francisks. Norādot uz pieaugošo sociālo nevienlīdzību, kas ved pie vardarbības, viņš pārdomāja par jaunām solidaritātes formām.

Jānis Evertovskis – Vatikāns

Klātesošo vidū bija arī Nobela prēmijas laureāts, amerikāņu ekonomists un esejists, Džozefs Stiglics un Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore, bulgāru ekonomiste un politiķe, Kristalina Georgijeva, kura pirms tam ieņēma Pasaules Bankas izpilddirektores amatu. Pāvesta klātbūtne iepriekš nebija paredzēta oficiālajā tikšanās programmā, bet tā kā Vatikānā ieradās ekonomisti, baņķieri un valdības pārstāvji, viņš izmantoja izdevību, lai iepazīstinātu viņus ar savu skatījumu, pamudinātu pārskatīt pašreizējās stratēģijas un aicinātu lielās starptautiskās kredītiestādes strādāt vairāk solidaritātes virzienā un censties izskaust nabadzību.

Šodien pasaule ir bagāta un tomēr trūcīgo skaits palielinās – atgādināja Francisks. Saskaņā ar rādītājiem, gada vidējie ienākumi vienam cilvēkam ir 12 tk. ASV dolāru, taču vairāki simti miljonu cilvēku dzīvo galējā nabadzībā. Viņiem nav pajumtes, elektrības, trūkst medicīniskās aprūpes un dzeramā ūdens. Pāvests norādīja, ka 5 milj. bērnu, kas ir jaunāki par 5 gadiem, šogad mirs nabadzības dēļ. 260 milj. bērnu līdzekļu trūkuma, karu vai migrācijas dēļ nevarēs apmeklēt skolu. Šī paša iemesla dēļ miljoni cilvēku visā pasaulē ir kļuvuši par cilvēktirdzniecības un citu modernās verdzības formu upuriem. Viņiem nav nekādu tiesību un trūkst jebkādas aizsardzības. Minējis šos dramatiskos rādītājus, pāvests atgādināja, ka tomēr nedrīkstam krist mazdūšībā. Tā vietā ir aktīvi jārīkojas. Viņš pauda pārliecību, ka šīs problēmas ir iespējams atrisināt un resursu tam netrūkst. Drīzāk šīs lielās problēmas pamatā ir divas citas problēmas – gribas un spējas pieņemt lēmumus trūkums un nevēlēšanās noņemt "klapes" no acīm.

"Mums ir jāizvēlas, kam ierādīt prioritātes", sacīja Francisks, aicinot būt atbildīgiem. Viņš norādīja, ka 50 pasaules bagātākajiem cilvēkiem pieder tik lielas bagātības, ka ar tām vien pietiktu, lai visas pasaules trūcīgajiem bērniem varētu finansēt mācības un pieeju aprūpei. To varētu izdarīt, pateicoties filantropijai vai nodokļiem, vai abiem diviem.

Pāvests arī norādīja, ka valstīs, kurām ir vislielākie parādi, trūcīgajiem cilvēkiem nākas nest uz saviem pleciem ļoti nospiedošu nodokļu slogu. Viņš atgādināja sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II teikto, ka ir taisnīgi atmaksāt šos parādus, bet ir netaisnīgi likt, lai tauta tos maksā, tādējādi iegrūžot cilvēkus galējā trūkumā. Francisks izteicās, ka tādā gadījumā būtu labi panākt parādu atvieglojumu. Pievienojoties ANO tūkstošgades mērķiem, valstis turklāt ir apņēmušās izrādīt solidaritāti (SDG 17, 4) – viņš atgādināja. Konferencē klātesošajiem ekonomistiem pāvests lūdza arī palīdzēt "noteikt globālos nodokļu standartus", informēt sabiedrību par ekonomisko situāciju un konsultēt valdības.

06 februāris 2020, 14:44