Meklēt

Pāvests Francisks Pāvests Francisks 

Pāvests: Kristieša sirds ir atvērta un līdzcietīga

"Sirds bez līdzjūtības ir elkdievīga sirds", – otrdienas, 18. februāra, dievkalpojumā teica pāvests Francisks. Viņš aicināja neaizmirst Dieva žēlastības, ko mēs esam saņēmuši kā zāles savas cietās un nejūtīgās sirds dziedināšanai.

Silvija Krivteža - Vatikāns

Uzrunājot Svētās Martas viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks skaidroja otrdienai paredzētā Evaņģēlija fragmentu (Mk 8,14-21), kurā Jēzus brīdina savus mācekļus piesargāties no farizeju rauga. Svētais Marks raksta, ka mācekļi, aizmirsuši paņemt līdzi maizi, sāka strīdēties.

Pāvests, atsaucoties uz Jēzus vārdiem, skaidroja, ka tur, kur pietrūkst līdzjūtības, sāk valdīt elkdievība un ideoloģijas. Viņš norādīja uz atšķirību starp nocietinātu sirdi, kāda bija mācekļiem, un līdzjūtīgu sirdi, kāda bija Jēzum. Viņa sirds bija gatava izpildīt Tēva gribu.

“Kunga griba ir līdzjūtība: «Es vēlos žēlsirdību, nevis upurus» (Mt 9,13). Sirds bez līdzjūtības ir elkdievīga sirds, tā ir pašpietiekama sirds, kas iet uz priekšu sava egoisma atbalstīta, kas ir spēcīga tikai ar ideoloģijām, - teica pāvests. Tāpēc padomāsim par Jēzus laikā pastāvošām četrām ideoloģiskām grupām: farizejiem, saducejiem, esēņiem un zelotiem. Četru grupu cilvēki, kuru sirdis bija nocietinātas, lai īstenotu projektu, kas nebija Dieva darbs, jo tajā nebija vietas Dieva plānam, nebija vietas līdzjūtībai.”

Uzrunas turpinājumā Francisks skaidroja, ka tomēr ir arī zāles, kas palīdz ārstēt nocietinātu sirdi, proti, atmiņa. Evaņģēlijā un daudzos Bībeles fragmentos kā refrēns atkārtojas aicinājums lūgt žēlastību, lai mēs būtu atvērti un uzticīgi.

“Kad sirds kļūst cieta, kad sirds kļūst nejūtīga, tā aizmirst... Aizmirst par pestīšanas žēlastību, par Jēzus nesavtīgo mīlestību. Cietā sirds noved līdz strīdiem, noved līdz kariem, noved līdz pašnāvībai, noved līdz brāļa iznīcināšanai, jo nav līdzcietības. Bet visbrīnišķīgākais pestīšanas vēstījums ir tas, ka Dievs ir līdzcietīgs pret mums. Evaņģēlija atkārtojas refrēns, kad Jēzus, redzot cilvēku, redzot viņa sāpīgo situāciju, saka: «izrādīju savu žēlsirdību». Jēzus ir Tēva līdzjūtība, Viņš ir pļauka mūsu nocietinātajām sirdīm.”

Francisks aicināja lūgties, lai mūsu sirdis nebūtu ideoloģiju pilnas, cietas un nejūtīgas, bet gan atvērtas un spējīgas līdzi ciest cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem ir vajadzīga mūsu palīdzība. Pastarā tiesā būs svarīga mūsu darbīgā mīlestība, nevis mūsu idejas vai ideoloģijas. Pāvests citēja Evaņģēlija fragmentu: «Es biju izsalcis, un jūs Man paēdinājāt; Es biju izslāpis, un jūs Man devāt dzert; Es biju svešinieks, un jūs Mani pieņēmāt; Es biju kails, un jūs Mani apģērbāt; Es biju slims, jūs Mani apmeklējāt; Es biju cietumā, un jūs atnācāt pie Manis» (Mt 25,35-36). Svētais tēvs uzsvēra, ka pazemība, vienkaršība, savu sakņu un pestīšanas žēlastības piemiņa palīdz mums būt līdzjūtīgiem pret citiem cilvēkiem.

“Katram no mums sirdī ir kaut kas tāds, kas to padara nejūtīgu. Atcerēsimies, kā mēs kopīgi lūdzām Kungu dāvāt mums taisnīgu un atklātu sirdi. Jēzus nevar ienākt nejūtīgās sirdīs, Viņš nevar ienākt ideoloģiju pārņemtajās sirdīs. Jēzus ienāk tikai tādās sirdīs, kas ir līdzīgas Viņa sirdij – līdzjūtīgās un atvērtās sirdīs. Lai Kungs dāvā mums šo žēlastību!”

 

18 februāris 2020, 15:39